Piemaksa par ceļojošo darba raksturu: aprēķināšanas kārtība, reģistrācijas, uzkrāšanas un samaksas noteikumi

2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35

Daudzos uzņēmumos noteiktu kategoriju darbinieku darbs ir ceļojošs. Pirmkārt, runa ir par šoferiem, kas pārvadā personālu, pārvadā produktus, materiālus un citas preces. Rakstā tiks runāts par papildus samaksu par darba ceļošanas raksturu, aplikšanu ar nodokļiem un pabalsta uzskaiti.

Vispārīga informācija

Vai vienmēr ir nepieciešama ceļa nauda? Izdomāsim.

Ja darbinieka darba aktivitāte saistīta ar ceļošanu, darba devējam ir jākompensē radušies izdevumi, pamatojoties uz avansa atskaites datiem, kā arī uzrādot biļetes un čekus. Tikmēr tiesību akti paredz citu izmaksu atgūšanas veidu.

Darba devējs var maksāt fiksētu pabalstu par ceļošanas darbu. Autovadītāji, kā likums, ir diezgan apmierināti ar šādu kompensāciju. Piemaksas apmēru nosaka uzņēmuma vadītājs unapstiprināts ar vietējo dokumentu.

Šeit jāsaka, ka inspektori ne vienmēr atlīdzību par darba ceļošanas raksturu atzīst par kompensāciju 1. panta noteikumu izpratnē. 168,1 TC. Ja nav darbinieka izdevumus apliecinošu dokumentu, darba devējam var tikt prasīts iekasēt papildu iemaksas.

Atmaksa par dokumentiem

Ja darbinieks uzrāda papīrus, kas apliecina viņa izdevumus braucienā, darba devējs tos kompensē pēc fakta. Tas nozīmē, ka darbinieks saņems tieši tik, cik iztērējis. Šo iespēju parasti izmanto, ja darbinieki tiek nosūtīti garos komandējumos uz citiem reģioniem vai ārzemēm. Darba devējs šiem darbiniekiem atlīdzina ceļa un uzturēšanās izdevumus. Vienlaikus darba devējam ir jāizlemj, vai no šīs kompensācijas ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli un iemaksas fondos. Tūlīt atbildēsim uz šo jautājumu.

Kompensācijas izmaksas darba devējs iekļauj izdevumos, ko ņem vērā, aprēķinot ienākuma nodokli. Saskaņā ar 1. punkta 11. punktu Art. Nodokļu kodeksa 217. pantu, no atmaksas nav jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šis noteikums attiecas uz visu summu, kas noteikta koplīgumā vai darba līgumā vai citā uzņēmuma vietējā aktā. Kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijām, tās arī nav jāiekasē (2009. gada 24. gada 24. panta 9. panta 1. daļa 9. 212-FZ).

Grūtības praksē

Tomēr jāsaka, ka FSS un FIU dažkārt uzskata, ka darba devējam ir pienākums aprēķināt iemaksas no kompensācijas summas. Ar to viņi pamato savu nostājudarba pabalstu un maksājumu ceļošanas raksturs - tie ir algas elementi. Līdzekļu inspektori savus argumentus apstiprina ar Regulas Nr. Darba kodeksa 129. pants, kas nosaka izpeļņu. Rezultātā pēc pārbaudēm darba devējam tiek uzlikts naudas sods un soda nauda, un viņam ir pienākums iekasēt papildu iemaksas. Šādi lēmumi, protams, ir jāapstrīd. Tiesas vairumā gadījumu nostājas darba devēja pusē, minot šādus argumentus:

1. Atlīdzība par darbu ir atkarīga no darba devēja apstiprinājuma.
2. Kompensācija nepieciešama, lai segtu darbinieka papildu izdevumus, kas viņam rodas, pildot darba funkciju.
3. Atlīdzības summas nekādā veidā nevar tikt iekļautas ieņēmumos, tāpēc nav jāuzkrāj iemaksas.

Apliecinošo dokumentu saraksts

Piemaksa par darba ceļošanas raksturu tiek iekasēta, uzrādot apliecinošus dokumentus. Konkrētu dokumentu sarakstu nosaka un apstiprina uzņēmuma vadītājs. Vēlams veidot divus sarakstus – tuviem un tāliem braucieniem. Šajā gadījumā darba devēja prasības kļūs skaidrākas.

Darbinieka ceļa izdevumus var pārbaudīt:

1. Biļetes uz metro, autobusu, trolejbusu utt.
2. Ceļojums, pavadzīme, kvītis, čeki (izmantojot personīgo transportu).

Dzīvesvietas izmaksas apliecina ierašanās brīdī saņemtie dokumenti. Tā var būt viesnīcas administratora izsniegta kvīts, īstermiņa īres līgums.

Atbildes uz papildu jautājumiem no inspektoriem parpiemaksas par darba ceļošanas raksturu var norādīt, atsaucoties uz darbinieku pārvietošanos apliecinošiem papīriem. Jo īpaši runa ir par vietējā aktā noteikto amatu sarakstu, darba līgumā paredzētajiem nosacījumiem, piezīmēm, žurnāliem u.c. Inspektoriem ir jāizsniedz visi braucienus apliecinošie dokumenti.

Dokumentācijas līdzekļi

Lai nodrošinātu kontroli pār darbinieku ikdienas kustībām, vēlams izveidot biznesa braucienu žurnālu. Šo dokumentu var glabāt attiecīgās nodaļas vadītājs vai cits atbildīgais darbinieks.

Vienu braucienu plānošanu un kontroli var veikt ar piezīmju palīdzību. Darbinieks to sastāda uz vadītāja vārda. Piezīmē darbinieks norāda ceļojuma iemeslus, mērķus un uzdevumus. Dokuments jānodod apstiprināšanai darba devējam.

Šodien spēkā esošie noteikumi nenosaka vienotu piezīmju un grāmatvedības žurnālu formu. Attiecīgi uzņēmuma vadība var apstiprināt tā formas. Dokumentācijas ieviešanai apritē direktors izdod atbilstošu rīkojumu.

Nianses

Pabalsts par darba ceļošanas raksturu tiek noteikts atkarībā no:

• ceļojumu biežums;
• komandējuma ilgums;
• uzdevuma grūtības utt.

Var ņemt vērā arī konkrētā darbinieka kvalifikāciju un darba pieredzi. Attiecīgi nav nepieciešams instalētviena summa visiem.

Vienkāršota darbplūsma

Kā liecina prakse, norīkotajam darbiniekam ne vienmēr ir iespējams saglabāt attaisnojošus dokumentus. Gadās, ka līdz pārskata datumam dažas biļetes ir pazaudētas, nav čeku no degvielas uzpildes stacijām, čeku utt.. Bet bez tiem darbiniekam netiks atlīdzināti izdevumi. Šādos gadījumos tiek nodrošināta vienkāršota darbplūsma.

Uzņēmuma vadītājs nosaka un apstiprina pabalsta apmēru par darba ceļošanas raksturu. Šajā summā jāiekļauj:

1. Vidējā maksa sabiedriskajā transportā.
2. Maksājot īri.
3. Neplānoti vai nelieli transportlīdzekļa remontdarbi.
4. Sakaru pakalpojumi (mobilais tālrunis, fakss).

Šoferiem, ekspeditoriem, tirgotājiem un citiem darbiniekiem, kuri veic darba funkciju ārpus uzņēmuma, bet tajā pašā apvidū, vēlams noteikt fiksētu piemaksu par darba ceļošanas raksturu.

Premija tiek nodrošināta arī tad, ja darbinieks:

• parasti braucienos tērē vienādu summu;
• netērē naudu par izmitināšanu un ceļojumiem citā reģionā vai ārzemēs.

Ja darbiniekam ir papildu samaksa par darba ceļošanas raksturu, viņam nav jāvāc biļetes, čeki un citi apliecinošie dokumenti. Un mēneša beigās viņam tiks piešķirta kompensācija.

Vispārējā aprēķina procedūra

Saskaņā ar Art. Krievijas Federācijas Darba kodeksa 168.1. punkts, papildu samaksa par darba ceļošanas raksturuapstiprinājis uzņēmuma vadītājs un fiksēts uzņēmuma vietējā aktā.

Pabalsta apmēru darba devējs nosaka patstāvīgi. Uzņēmuma vietējā aktā formulējums var būt šāds: "Noteikt papildu samaksu par darba ceļošanas raksturu. Pabalsta apmērs ir 10% no pamatalgas." Pārzinis pēc saviem ieskatiem var noteikt fiksētu summu.

Nosakot piemaksu par darba ceļošanas raksturu, darba devējam jāvadās pēc:

1. Padomju laikā pieņemtie normatīvie akti. Šobrīd, neskatoties uz to, ka PSRS beidza pastāvēt, daudzi juridiski dokumenti, kas apstiprināti tās pastāvēšanas gados, ir spēkā. Tādējādi ar RSFSR Ministru padomes 1978. gada dekrētu Nr.579 tika noteikta papildu samaksa par darba ceļošanas raksturu - 20% no algas. To var uzkrāt darbiniekiem, kuri strādā ceļu un upju transportā. Tajā pašā laikā tikai tie, kuri ceļo uz 12 un vairāk dienām, saņem papildu samaksu par darba ceļojošo raksturu.
2. Nozares un reģionālie līgumi. Piemēram, ceļu strādnieki var saņemt līdz pat 20% piemaksu atkarībā no ceļā pavadīto dienu skaita. Atbilstošā klauzula ir iekļauta Federālā rūpniecības nolīguma par ceļu iekārtām 3.6. punktā.

Ja pabalsta apmērs nav noteikts ne padomju laikā pieņemtajos aktos, ne nozares (reģionālajos) līgumos, vadītājam ir tiesības to noteikt pēc saviem ieskatiem.

Daži vadītāji maldīgi uzskata, ka iestāde, kas atbild parnosakot papildu samaksas apmēru par darba ceļojošo raksturu, - Grāmatvedības palāta. Uzreiz jāsaka, ka šai struktūrai nav nekāda sakara ar maksājumu apmēra noteikšanu.

Ceļojuma darba pabalsts: nodokļi

Kad darba devējs, cenšoties vienkāršot darbplūsmu, kompensē ceļa izdevumus, uzkrājot papildu maksājumus, IFTS var būt pretenzijas. Tikmēr tagad ir izveidojusies diezgan stabila prakse. Diemžēl tas nav par labu darba devējam. Tiesas un regulējošās iestādes neapstrīd darba devēja tiesības noteikt piemaksu. Taču viņi uzskata, ka fiksētais maksājums būtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un iemaksām fondos. Argumenti ir šādi.

Likums paredz divu veidu maksājumus. Pirmajā ietilpst kompensācijas, kas darbojas kā peļņas elementi. Tie tiek izveidoti sakarā ar to, ka pilsonis strādā īpašos apstākļos. Tieši no šādas kompensācijas tiek ieturēti nodokļi un iemaksas fondos. Otrs maksājuma veids ir to izdevumu atlīdzināšana, kas darbiniekam radušies, pildot darba funkciju. Iemaksas un nodokļi no šīm summām netiek ieturēti.

Pēc daudzu ekspertu domām, ikmēneša fiksēto piemaksu nevar uzskatīt par kompensāciju saskaņā ar Art. 168,1 TC. Fakts ir tāds, ka darba devējs neatmaksā darbiniekam faktiski radušās izmaksas. Citiem vārdiem sakot, kompensācijas apmērs nav atkarīgs no izdevumu summas.

Paredzēts piemaksas pie ienākumiemdarba vai koplīgumu nevar uzskatīt par kompensāciju saskaņā ar Art. 164 TK. Tas ir saistīts ar to, ka, to uzkrājot, pieaug alga darbiniekam, kurš veic darba funkcijas braucienos.

Saules skaidrojumi

2015. gada nogalē Augstākā tiesa ieņēma darba devēja amatu. Augstākā tiesa savā 2015.gada prakses pārskatā norādīja, ka nodokļu nolūkos nozīme būs maksājuma veidam, saskaņā ar kuru summa ir starp kompensācijām, kas paredzētas 2015. gada 1. jūlija pantā. 164 TK. Saskaņā ar šo noteikumu kompensācija ir naudas maksājums, kas tiek noteikts, lai atlīdzinātu darbiniekiem izdevumus, kas viņiem radušies saistībā ar viņu darba funkciju veikšanu. Vienlaikus ST norādīja, ka maksājuma nosaukumam nav izšķirošas nozīmes. Tas var būt pabalsts, piemaksa, pabalsts, algas palielinājums utt.

Valsts iestādes gan īsti nevēlas atbalstīt Tiesas nostāju. Piemēram, Darba ministrijai obligāts nosacījums atlīdzības izmaksāšanai darbiniekam ir izdevumus apliecinošu dokumentu nodrošināšana brauciena laikā. Tāpēc uzņēmumiem, kuri neplāno iekasēt nodokļus un veikt iemaksas fondos no piemaksām, būs jāaizstāv sava pozīcija tiesā.

Grāmatvedība

Kā reģistrēt maksājumus, kas paredzēti, lai kompensētu izdevumus, kas darbiniekiem radušies komandējumā?

Saskaņā ar Grāmatvedības kontu plāna norādījumiem, kas apstiprināti ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr.2000.g., lai apkopotu informāciju par visiem norēķiniem ar uzņēmuma darbiniekiem, izņemot algu darījumus un norēķinus ar atbildīgajiem darbiniekiem, tiek izmantots konts. 73. Kontā tiek atspoguļota informācija par norēķiniem ar personālu par summām, kas saņemtas par saimnieciskajiem un administratīvajiem izdevumiem. 71. Tajā pašā laikā daudzi eksperti uzskata, ka šī konta izmantošana būs nepareiza, ja uzņēmums neizsniegs līdzekļus pārskatu sniegšanai, bet gan atmaksās darbiniekam radušās izmaksas. Ņemot to vērā, grāmatvedim jāveic šādi ieraksti:

• Dt sch. 20 (26, 44) CT rec. 73 - akcepts izdevumu uzskaitei izdevumu izmaksu atlīdzināšanas veidā pēc to apstiprināšanas
• Dt sch. 73 ct sc. 50 - strādnieka kompensācijas maksājums.

Ja vadās pēc Art. 129 Darba kodeksa, tad piemaksas, piemaksas, tai skaitā par darbu īpašos apstākļos, tiek atzītas par izpeļņas elementu. Attiecīgi grāmatvede veic šādus ierakstus:

• Dt sch. 20 (26, 44) CT rec. 70 - algas uzkrājums darbiniekam ar piemaksu.
• Dt sch. 70 kt. 68 - iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas ieturēšana no ienākumiem.
• Dt sch. 20 (26, 44) CT rec. 69 - apdrošināšanas prēmiju uzkrāšana.
• Dt sch. 70 kt. 50 - algas izmaksa ar piemaksu.

Pēc ekspertu domām, šāds norobežojums grāmatvedībā ļaus darba devējam vieglāk nodalīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un apdrošināšanas prēmijām apliekamās summas un no nodokļa atbrīvotos līdzekļus.

Secinājums

Vienkāršota darbplūsma navvienmēr darba devēja rokās. Ja darba devējs plāno uzskatīt, ka piemaksas par ceļošanas darbu nav algas elementi, pastāv risks, ka tiks iesniegtas prasības no regulējošām iestādēm. Šādos gadījumos ir vēlams sīkāk izpētīt judikatūru šajā jautājumā.