Centrālā Eiropas banka (ECB). Eiropas Centrālās bankas funkcijas

2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35

Eiropas Centrālā banka ir Eiropas Savienības un eirozonas centrālā banka. Tā ir pazīstama kā pati neatkarīgākā banka pasaulē. Tieši šai finanšu iestādei ir visas tiesības patstāvīgi atrisināt visus ar eiro saistītus jautājumus. Iestāde dibināta 1998. gadā. Pirmais finanšu institūcijas prezidents bija Vims Duisenbergs, kurš tika ievēlēts uz 5 gadiem. 2003. gada oktobrī par jauno prezidentu kļuva Žans Klods Trišē. Šodien Mario Dragi ir atbildīgs.

Vēsture

Pēc Otrā pasaules kara beigām sākās Eiropas apvienošanās. Tika aktivizēta strukturizācija un sākās vienotas tirgus telpas veidošanās. Laika posmā no 1947. līdz 1957. gadam reģiona valstu integrācijas periods tika veiksmīgi aizvadīts līdz ar Eiropas maksājumu savienības rašanos. 1957. gadā lielākās Eiropas valstis apvienojās Eiropas Ekonomikas kopienā. 1979. gadā EEK tika ieviesta nosacītā nauda - ECU - norēķiniem, kas nekavējoties tika piesaistīti grozam. Eiropas valūtas. Memorands par Eiropas Monetārās zonas un ECB izveidi tika parakstīts 1988. gadā. LLC CB "Central European Bank" parādījās pēc starptautiska līguma par ES izveidi parakstīšanas 1992. gadā Māstrihtas teritorijā, kā arī pēc Eiropas Monetārā institūta izveidošanas, kura pienākumos ietilpa gatavošanās pārejai uz vienotā valūta - eiro.

Ārējās un iekšējās struktūras

Eiropas Centrālajai bankai ir unikāla vadības komanda. Tajā ir pārstāvji no katras ES dalībvalsts. Jautājumus, kas saistīti ar finanšu iestādes darbu, diskonta likmi, rēķiniem un citiem punktiem, apspriež iestādes vadība un padome. Vadībā ir 6 cilvēki, tajā skaitā bankas priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Valde tiek ievēlēta uz astoņiem gadiem. Kandidātus uz vietu direktorātā izvirza un izskata Eiropas Parlaments un to valstu vadītāji, kuras ietilpst Eiropas zonā. ECB ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece, kurā ietilpst ES valstu nacionālās centrālās bankas. Starptautiskā sistēma darbojas pēc divu līmeņu algoritma. Jebkuru jautājumu saistībā ar monetāro politiku var atrisināt tikai tad, ja ir vienošanās katrā no līmeņiem.

Vispārīga informācija

Centrālā Eiropas banka kopš tās dibināšanas Vācijā, Frankfurtē, savā vadībā ir apvienojusi veselu Eiropas centrālo banku sistēmu. Struktūras sastāvsiekļauts:

• Beļģijas Banka.
• Bundensbank.
• Grieķijas Banka.
• Spānijas Banka.
• Francijas Banka.
• Luksemburgas Monetārais institūts.

Juridiskas personas statuss ir tikai ECB, visas pārējās sistēmā iekļautās finanšu iestādes pilda palīgvienību lomu. Viņu uzdevumi ir sekundāri. ECB galvenais mērķis ir nepieļaut strauju cenu kāpumu un stabilizēt inflācijas līmeni, kas nedrīkst pārsniegt 2%. Jebkuri bankas lēmumi un rīcība tieši ietekmē Eiropas valūtas kursu pret citām pasaules valūtām. Krasas svārstības izraisa procentu likmju maiņa un kredītu piešķiršana savienības dalībvalstīm.

Ko dara ECB?

Centrālā Eiropas banka vienlaikus veic vairākas dominējošas funkcijas:

• Monetārās politikas izstrāde un īstenošana eiro zonā.
• Oficiāla rakstura euro zonas valstu valūtas rezervju nodrošināšana, attīstība un atsavināšana.
• Eiro emisija.
• Procentu likmju iestatīšana.
• Cenu stabilitātes nodrošināšana Eiropas zonā.

ECB rādītāji ir preču cenu indekss patērētājiem visā ES un naudas piedāvājuma lielums, kura pieaugumam gada laikā nevajadzētu būt lielākam par 4,5%.

Galvenās bankas procentu likmes

Eiropas Centrālās bankas funkcijas aptver procentu likmju noteikšanu un noteikšanu. Procentu likmes var būt trīsveidi:

• Refinansēšanas likme. Šī ir procentu likme, kas nosaka minimālo vērtību pieteikumiem līdzekļu piesaistei ECB rīkotajā konkursā.
• Depozīta likme. Tā ir procentu likme, kas ir bāzes likme, izvietojot brīvo naudu ECB iestādēs. Likme darbojas kā apakšējā robeža procentu likmju tirgū uz nakti.
• Aizņēmuma robežlikme ir likme, par kādu ESB struktūras bankas var saņemt aizdevumu, kas nepieciešams īstermiņa likviditātes uzturēšanai. Robežlikme darbojas kā diapazona augšējā robeža procentu likmju tirgū uz nakti.

Nosakot šāda veida likmes, Centrālā Eiropas banka rada valūtas pieprasījumu vai piedāvājumu, nodrošina tās stabilitāti un kontrolē naudas plūsmas zonā.

Vispārīgie noteikumi

Eiropas Centrālā banka ir unikāla juridiska persona, kuras darbības pamatā ir starptautiski līgumi. Iestādes pamatkapitāls tās izveides brīdī bija 5 miljardi eiro. Lielākās bankas Eiropā darbojās kā akcionāri. Vācijas Bundesbanka ieguldīja 18,9% kapitāla, Francijas Banka - 14,2%, Itālijas Banka - 12,5%, Spānijas Banka - 8,3%. Pārējās Eiropas valstu centrālās bankas ieguldīja no 0,1% līdz 3,9% no sākotnējā pamatkapitāla. Iepriekš minētā valde pārvalda finanšu institūcijas darbību – to vada Eiropas Savienības prezidents. Centrālā banka. Finanšu organizācijas galvenā iezīme ir pilnīga neatkarība. Vienlaikus institūta pienākums ir katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Padomei pārskatu par savu darbību.

Aktivitātes politika

Lai sasniegtu savus mērķus, ECB izmanto tādus instrumentus kā stabilizācijas aizdevumi un aizdevumi pret akcijām izsoles, valūtas maiņas darījumi un atklātā tirgus darījumi. Visspēcīgākais instruments finanšu tirgus regulēšanai ir Eiropas Centrālās bankas likme. Monetārās institūcijas darbība balstās uz neatkarības principiem no citām valstīm, kā arī no pārnacionāla tipa lēmumu institūcijām. Pēdējo darbs galvenokārt paredz piespiešanas neesamību, sedzot ārējo un iekšējo parādu. Lai par katru konkrēto lēmumu tiktu pieņemts lēmums, par to jānobalso valdes locekļu vairākumam. Katram no viņiem ir tikai viena iespēja balsot. Eiropas Centrālās bankas vadītājam jāievēro padomes padoms. Tikai pēc noteikta lēmuma pieņemšanas tā īstenošanā var aktīvi iesaistīties Eiropas valstu centrālās bankas.

ECB un nacionālo centrālo banku pilnvaras

ECB kopīgiem spēkiem ar asociācijas dalībvalstu Centrālo banku ir tiesīga veidot attiecības ar citu valstu Centrālo banku un, ja nepieciešams, ar organizācijāmstarptautiskais tips. Ir atvērtas iespējas jebkura veida aktīvu, tostarp banku metālu, iegādei, pārdošanai un nākotnes darījumiem. Jēdziens "valūtas aktīvi" ietver vērtspapīrus jebkurā valūtā un jebkurā aprēķina vienībā. Aktīvu īpašumtiesības un pārvaldīšana ir atļauta. ECB vada plašu jebkura veida banku organizāciju loku, kurā kā partneri var darboties starptautiskas organizācijas, trešo personu pārstāvji. Partnerattiecības var ietvert aizņēmumu un aizdevumu operācijas. Papildus galvenajām augstāk minētajām funkcijām Eiropas Banka sadarbībā ar Eiropas valstu Centrālo banku var veikt operācijas ar administratīvu mērķi, kā arī darboties valdes locekļu interesēs. Par nozīmīgu soli bankas darbības regulēšanā var saukt Eiropas Monetārās sistēmas izveidi, kas savu pastāvēšanu uzsāka 1979. gadā.

Eiropas monetārā sistēma ECB ietvaros

Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme nav vienīgā lieta, kas ietekmē Eiropas monetāro sistēmu. Pašai EBU ir vairāki specifiski uzdevumi. Mēs varam runāt par šādiem norādījumiem:

• Monetārās stabilitātes nodrošināšana ES.
• Maksimāla konverģences procesu vienkāršošana ar aktīvu ekonomikas attīstību.
• Stabilitātes apstākļos monetārā sistēma nodrošina izaugsmes stratēģiju.
• Stabila starptautisko valūtas un ekonomisko attiecību sistematizācija.

Tas ir pateicotiesIeviešot apgrozībā tādu naudas vienību kā ECU, Eiropas Savienības valstis veiksmīgi tika galā ar 80. gadu krīzi. Pēc uzvaras pār inflācijas procesu tika atcelti ierobežojumi kārtējo finanšu darījumu veikšanai. Kopš 1990. gada tiek aktivizēts brīvas kapitāla plūsmas režīms. Sākotnēji ES mērķis bija nodrošināt optimālus apstākļus preču un pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka apritei. ECB tika izveidota, lai veicinātu vienotas valūtas – vienotas pilsonības – ieviešanu. Viņa darbam plānošanas stadijā bija jāpalīdz veidot organizatoriskus un juridiskus mehānismus ne tikai ārpolitikas, bet arī katras iesaistītās valsts drošības politikas koordinēšanai.