Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas: pazīmes, prasības un apraksts

2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35

Pašlaik Krievijā spēkā esošais normatīvais regulējums, kas regulē akciju sabiedrību vadības sistēmu, tika veidots, pamatojoties uz Rietumu likumdošanu. Protams, iekšzemes standarti ņem vērā Krievijas Federācijas ekonomiskās sistēmas specifiku.

Šobrīd akciju sabiedrības izmanto korporatīvās pārvaldības sistēmu. Tā pamatā ir ekonomisko, juridisko un organizatorisko pasākumu kopums. Tālāk apsvērsim, kādas pārvaldes institūcijas var būt publiskajā akciju sabiedrībā.

Skatījumi

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas ir:

• Akcionāru pilnsapulce.
• Uzraudzības padome (direktoru padome).
• Vienīgā pārvaldes institūcija. Akciju sabiedrībā ģenerāldirektors darbojas kā tā.
• Koleģiālā struktūra (valde, izpilddirekcija).
• Pārskatīšanas komisija.

Administratīvās struktūras izvēle

Vadības struktūra tiek veidota atkarībā no iepriekš minēto vadīklu kombinācijasakciju sabiedrība.

Konkrētas administratīvās struktūras izvēle tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem posmiem saimnieciskās vienības izveidē. Pareiza lēmuma pieņemšana samazinās konfliktu iespējamību starp vadītājiem un akcionāriem, uzlabos vadības efektivitāti.

Jāteic, ka uzņēmuma dibinātājiem ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar akcionāriem. Izvēloties sev nepieciešamo vadības struktūru, prasmīgi apvienojot akciju sabiedrības vadības institūcijas, viņi varēs gūt lielus ekonomiskos ieguvumus no uzņēmuma darbības. Tomēr neviena struktūra nevar pastāvēt mūžīgi. Akcionāriem ir tiesības to mainīt, ja tam ir attiecīgs pamatojums. Jebkurā gadījumā akciju sabiedrības pārvaldes institūciju darbībai un pilnvarām jāatbilst uzņēmuma mērogam.

Pateicoties likumā noteiktajai iespējai apvienot dažādas administratīvās sistēmas daļas, akcionāri var izvēlēties sev piemērotāko modeli, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, kapitāla struktūru un konkrētos uzdevumus. bizness.

Vadības opcijas

Praksē tiek izmantoti dažādi administratīvie modeļi. Tomēr katrā no tām obligāta ir 2 akciju sabiedrības augstāko pārvaldes institūciju klātbūtne: pilnsapulce un vienīgā institūcija.

Turklāt visās shēmās ir iekļauta vadības struktūra. Tā ir revīzijas komisija. Tās galvenais uzdevums ir kontrolēt finansiālo un ekonomiskouzņēmumā veiktajām operācijām. Šajā sakarā revīzijas komisija parasti netiek uzskatīta par akciju sabiedrības tiešās vadības institūciju. Tomēr administratīvās sistēmas efektivitāti nevar nodrošināt bez uzticamas kontroles.

Pārvaldības modeļu atšķirība ir koleģiālās un vienīgās struktūras kombinācija.

Trīspakāpju shēma

Tas var būt pilns vai saīsināts. Izmantojot šo modeli, akciju sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir akcionāru sapulce. Pilnu trīspakāpju shēmu var izmantot jebkurā AO. Šis modelis ļauj pastiprināt akcionāru kontroli pār vadītāju darbībām.

Nākamajā līmenī ir Uzraudzības padome. Viņš kontrolē vienīgo un koleģiālo struktūru darbu.

Saskaņā ar federālo likumu "Par akciju sabiedrībām" koleģiālās vadības struktūras locekļi nedrīkst būt vairāk par 1/4 no direktoru padomes. Tajā pašā laikā struktūru, kas darbojas kā ģenerāldirektors, nevar iecelt par valdes priekšsēdētāju.

Visa trīspakāpju shēma ir obligāta kredītsabiedrībām, kas dibinātas AS formā.

Saīsināts trīspakāpju modelis

Šo shēmu var izmantot arī jebkurā akciju sabiedrībā. Atšķirība starp to un iepriekš aprakstīto modeli ir koleģiālas pārvaldes institūcijas trūkums. Tāpēc šajā modelī valdes locekļu skaitam un statusam nav ierobežojumu.

BSaīsinātajā shēmā izpilddirektora ietekme ir daudz lielāka. Patiesībā viņš viens pats pārvalda uzņēmuma aktuālās lietas.

Šis modelis ir diezgan izplatīts akciju sabiedrībās. Šī popularitāte ir saistīta ar to, ka tā ļauj līdzsvarot izpildvaras un kontroles struktūru darbību.

Citas iespējas

Dažos uzņēmumos statūtos ir noteiktas direktoru padomes tiesības veidot izpildinstitūcijas. Šis modelis ir vairāk piemērots lielajiem akcionāriem, kuriem pieder akciju kontrolpakete. Padome kļūst par akciju sabiedrības augstāko vadības institūciju, kas tieši nepiedalās uzņēmuma aktuālajās lietās.

Cits modelis ir samazināta divu līmeņu administratīvā sistēma. To var izmantot uzņēmumos, kuros akcionāri ir mazāki par 50. Šis modelis ir raksturīgs maziem uzņēmumiem, kuros galvenais akcionārs ir arī izpilddirektors.

Izpildstruktūru iezīmes

Izpildinstitūciju sauc par tiešās kontroles institūciju, kas tiek izveidota ar valdes vai akcionāru sapulces lēmumu. Tās funkcijas ir noteiktas likumdošanā vai biedrības statūtos.

Akciju sabiedrības vadības institūciju atbildība iestājas gadījumā, ja prettiesiskas darbības vai bezdarbības dēļ uzņēmumam nodarīti zaudējumi.

Izpildstruktūra var būt vienīgā vai koleģiāla. Daudzās sabiedrībās abu veidu pārvaldes institūcijas darbojas vienlaikus. Tajā pašā laikā statūtos tāduuzņēmumiem, šo struktūru kompetence ir skaidri noteikta.

Vienīgās vadības struktūras funkcijas veicošais subjekts pilda arī koleģiālās struktūras priekšsēdētāja pienākumus.

Ķermeņu izveide un izbeigšana

Administratīvo struktūru veidošana akciju sabiedrībā tiek veikta, pamatojoties uz kopsapulcē pieņemto lēmumu. Tomēr tiesību akti atļauj šīs pilnvaras nodot direktoru padomei.

Padomei vai kopsapulcei ir tiesības jebkurā laikā lemt par izpildinstitūciju pirmstermiņa likvidāciju vai darbības apturēšanu. Vienlaikus būtu jāizveido pagaidu vadības struktūra. Šo jautājumu risināšanai tiek sasaukta ārkārtas sapulce.

Pagaidu izpildstruktūras izveidošana var būt saistīta ar to, ka pašreizējai pārvaldes struktūrai vairs nav iespējams īstenot tās funkcijas.

Izpilddirektora kompetence

Vienīgā pārvaldes institūcija darbojas uzņēmuma vārdā bez pilnvaras. Viņa pilnvarās ietilpst:

• Kopsapulces pieņemto lēmumu izpilde.
• Uzņēmuma pašreizējās darbības operatīvā vadība.
• Darba plānošana.
• Personāla apstiprināšana.
• Darbinieku pieņemšana darbā un atlaišana.
• Pasūtījumu izdošana, pasūtījumi.
• Līgumu, līgumu, līgumu slēgšana, kontu atvēršana, pilnvaru izsniegšana, finanšu darījumu veikšana par summu, kas nepārsniedz 25%uzņēmuma aktīvu vērtība.
• Pretenziju iesniegšana, piedalīšanās tiesvedībā uzņēmuma vārdā.

Šis saraksts, protams, nebūt nav pilnīgs. Izpilddirektora pilnvarām jābūt ietvertām uzņēmuma statūtos.

Izpilddirektora vēlēšanas/iecelšana

Vienīgo institūciju var iecelt/ievēlēt pilnsapulce vai direktoru padome. Pirmajā gadījumā izpilddirektora amats būs stabilāks. Vienīgās struktūras iecelšanas/ievēlēšanas pilnvaru termiņš var būt 5 gadi.

Nominēt var akcionāri, kuriem pieder vismaz 2% balsstiesīgo akciju. Statūtos var paredzēt arī citus nosacījumus dalībai lēmumā par ģenerāldirektora ievēlēšanu/iecelšanu. Vienā pieteikumā jānorāda tikai viens kandidāts.

Dēlis

Šī koleģiālā institūcija pārvalda saimniecisko uzņēmumu līdzvērtīgi ģenerāldirektoram. Valdes pilnvaru termiņš ir 1 gads. Parasti tajā ietilpst personas galvenajos amatos: izpilddirektors, Ch. inženieris, priekšnieks ekonomists utt.