M altas valūta: no Kartāgas uz Eiropas Savienību

2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35

M alta ir salu valsts, kas atrodas Vidusjūras centrālajā daļā. Neliela, bet stratēģiski nozīmīga salu grupa. Arhipelāgam visā tā ilgajā un nemierīgajā vēsturē bija būtiska loma cīņā par dominējošo stāvokli Vidusjūrā un mijiedarbībā starp topošo Eiropu un Āfrikas un Vidusāzijas vecajām kultūrām. Rezultātā M altas sabiedrību ir veidojuši gadsimtiem ilgi dažādu varu, tostarp feniķieši, romieši, grieķi, arābi, normaņi, sicīlieši, švābi, aragonieši, hospitālieši, franči un angļi.

Šobrīd likumīgais maksāšanas līdzeklis tur ir eiro. Monetārās sistēmas attīstības vēsture salā meklējama divus tūkstošus gadu senā pagātnē. Pirms eiro M altas valūta bija dažādas naudas vienības.

Pirmās naudas parādīšanās

218. gadā p.m.ē. e. Kartāgieši bija pirmie, kas uz M altu atveda bronzas monētas. Pēc tam, kad romieši bija iekarojuši salu, tika k alta vietējā bronzas nauda, pamatojoties uz romiešu svara standartiem.

Apmēram 35. m.ē. e. Uz M altas monētām pirmo reizi parādījās uzraksts MELITAS (no M altas). Pēc pirmā gadsimta nekas neliecina par romiešu-m altiešu naudas izlaišanu, visticamāk, viņi maksāja ar romiešu monētu, kas izplatīta visā impērijā.

No Romas impērijas sabrukuma 395. gadā līdz Sv. Jāņa ordeņa ienākšanai M altā 1530. gadā arābu (890 - 1090), normānu (1127 - 1194), švābu (1194 - 1266), Apgrozībā bija Anževina (1266) nauda - 1283) un Aragoniešu (1284 - 1530). Lai gan nav zināms, ka M altas viduslaiku monētas būtu publiskās vai privātās kolekcijās, oficiālajos dokumentos var atrast atsauces uz tām.

No 1530. līdz 1798. gadam Svētā Jāņa ordenim bija tiesības M altā k alt pašiem savu naudu. Viņa valdīšanas laikā tika izdotas dažādas zelta (Zekkin), sudraba (Skud tal-Fidda) un vara monētas.

Pēc M altas nodošanas Napoleonam 1798. gada jūnijā franči konfiscēja gandrīz visu zeltu, sudrabu un dārgakmeņus. Blokādes laikā (līdz 1800. gadam) vietējā valūta netika k alta, un konfiscētais zelts un sudrabs tika pārvērsti lietņos, uz kuriem tika apzīmogota vērtība. Tieši viņi bija apgrozībā šajā periodā.

Izmantojot mārciņu

Līdz ar Lielbritānijas protektorāta parādīšanos 1800. gadā M altas naudas k altuve pārstāja darboties. Pirmajos 50 Lielbritānijas valdīšanas gados apgrozībā bija dažādas ārvalstu valūtas.

1855. gadā par valūtu kļuva Lielbritānijas monētasM altā un tika pasludināti par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli. Taču, neskatoties uz to, līdz 1886. gadam galvenā nauda, ko vietējie iedzīvotāji izmantoja, joprojām bija Sicīlijas dolāri.

Lai gan M altas valūta bija sterliņu mārciņa, bažām par Pirmo pasaules karu vietējās oficiālās banknotes sāka drukāt no 1914. gada. Šī pirmā sērija nebija ilga, un 1915. gadā to atkal nomainīja britu nauda, kas bija apgrozībā līdz 1949. gadam.

Līdz ar Otrā pasaules kara sākšanos 1939. gada 13. septembrī tika pieņemts likums, kas ļāva M altas valdībai emitēt savas banknotes līdz 1 mārciņai, kas pakāpeniski nonāca apgrozībā no 1940. līdz 1943. gadam. Mazās nominālvērtības papīra naudas problēmu izraisīja metāla trūkums monētu kalšanai un grūtības nogādāt Lielbritānijas valūtu uz M altu kara laikā. Karam beidzoties, šīs mazās banknotes novecoja un vairs netika izmantotas, galvenokārt tāpēc, ka papīrs pārāk ātri nolietojās, un tās atkal tika aizstātas ar Lielbritānijas monētām, kuras kā likumīgs maksāšanas līdzeklis turpināja apgrozīt līdz 1972. gadam.

1949. gadā M alta izveidoja valūtas padomi un atsāka tās banknošu emisiju. M altas mārciņa joprojām bija piesaistīta sterliņu mārciņai un turpināja to darīt līdz 70. gadu beigām.

1972. gadā M alta atteicās no Lielbritānijas mārciņu, šiliņu un pensu sistēmas. M altas valūta joprojām bija mārciņa, un pirmais decimālo monētu komplekts tika izdots astoņos nominālos: 50c, 10c, 5c, 2c novara-niķeļa sakausējums; 1c bronzā un 5, 3 un 2 mārciņas no alumīnija.

Jauna nauda

M altas Centrālā banka tika izveidota saskaņā ar 1967. gada Centrālās bankas likumu, un tā sāka darboties 1968. gada 17. aprīlī. No šī datuma viņš pārņēma valūtas padomes funkcijas un sāka emitēt M altas nacionālo valūtu. 1968. gada jūnijā pārņēma no Valūtas pārvaldes Parādzīmju nodrošinājuma fonda aktīvus un saistības.

Nosaukums M altas lira tika izmantots uz banknotēm līdz 1973. gadam un uz monētām līdz 1986. gadam.

Naudas naudiņas tika izdotas 1, 2, 5, 10, 25, 50 centu un 1 liras nominālvērtībās, un banknotes tika emitētas 2, 5, 10 un 20 liras nominālvērtībās.

Eirozonas pāreja

2008. gadā sala pārtrauca lietot liru. Kā maksāšanas līdzeklis tika pieņemtas viņu pašu radītās eiro monētas ar salas ģerboņa, M altas krusta un Mnajdras tempļa altāra attēliem. Kopumā ir astoņas monētas: 2 €, 1 €, 0,50 €, 0,20 €, 0,10 €, 0,05 €, 0,02 € un 0,01 €.

Šobrīd valūtas kurss pret eiro ir 73,3 Krievijas rubļi, 0,889 sterliņu mārciņas un 1,1655 ASV dolāri.