Ražošanas kooperatīvs ir Federālais likums par ražošanas kooperatīviem. Juridiska persona - kooperatīvs

2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35

Bizness ir ne tikai personības bagātināšanas līdzeklis, bet arī veids, kā būtiski finansiāli atbalstīt to jomu vai citu subjektu, kurā ir būtiski attīstīts mazo vai vidējo uzņēmumu segments. To zinot, lielākā daļa pašvaldību aktīvi atbalsta (dažkārt pat ne uz papīra) iedzīvotāju iniciatīvas.

Viena no šīm uzņēmējdarbības formām ir ražošanas kooperatīvs. Šī ir brīvprātīga (!) ikviena pilsoņu apvienība uz biedru pamata ražošanas darbību veikšanai. Parasti kooperatīva biedri ir personīgi iesaistīti ražošanas procesā vai atbalsta to tehniskā vai materiālā ziņā. Katrs kooperatīvs ir juridiska persona. Jebkurā gadījumā katram no dalībniekiem ir personisks paju ieguldījums. Tas tiek atgriezts, ja darbinieks atstāj uzņēmumu.

Jebkurš ražošanas kooperatīvs ir uzņēmums, kas dibināts ar mērķi gūt peļņu. Ja to paredz dibināšanas dokumenti, savā darbībāvar piedalīties arī citas juridiskas personas. Tāda ir kooperācija.

Federālais likums

Visu šādu uzņēmumu darbību regulē federālais likums, kas pieņemts 1996. gada 10. aprīlī. Turklāt papildus tam tika pieņemts 1996. gada 8. maija federālais likums "Par ražošanas kooperatīviem". To vispārīgie noteikumi attiecas uz šādiem jautājumiem:

• Ražošanas kooperatīva definīcija.
• Tā biedru pamattiesības un pienākumi.
• Uzņēmuma organizēšana un likvidācija.
• Citi jautājumi, kurus mēs aplūkosim šajā rakstā (tie ir noteikti arī federālajā likumā "Par ražošanas kooperatīviem", bet kodolīgākā veidā).

Likums nekavējoties nosaka, ka uzņēmuma statūtiem nevajadzētu būt pretrunā ar konstitūciju, kā arī citiem Krievijas Federācijas likumiem.

Cik kooperatīva biedru?

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ražošanas apvienības biedru skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem cilvēkiem. Konstatēts, ka tie var būt gan mūsu valsts pilsoņi, gan svešu varu subjekti. Šis mazais (vidējais) bizness neatšķiras no citām organizācijām, kas darbojas mūsu valstī.

Turklāt ir atļauts piedalīties bezvalstniekiem. Kā jau teicām, organizācijas darbībā var piedalīties arī cita juridiska persona. Uzņēmums to var izdarīt ar sava pārstāvja starpniecību, pamatojoties uz dibināšanas dokumentiem.

Kasvar būt par kooperatīva biedru?

Biedram var pievienoties jebkura persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un ir veikusi paju iemaksu vispārējā kooperatīvajā fondā. Svarīgs! Atļauts būt personām, kuras veikušas paju ieguldījumu, piedalās tiešā uzņēmuma vadībā, bet neņem personisku līdzdalību tā darbībā. Šādu cilvēku skaits var būt ne vairāk kā 25% no to biedru skaita, kuri paši apkalpo ražošanas kooperatīvu. Tas nodrošina godīgu daļu no peļņas, kas gūta no produktu pārdošanas.

Ieguldījumu fondu izmēri

Likumdošanas ziņā tā lielums nekādi nav noteikts. Var rasties šaubas par kooperatīva spēju pildīt savas saistības, taču šajā gadījumā likums nosaka, ka visi šāda veida uzņēmuma dalībnieki ir arī personiski (meitas) atbildīgi par visām radušajām parādsaistībām.

Kam tas ir izveidots?

Kā jau teicām, ražošanas kooperatīva izveide tiecas tikai pēc peļņas. Tajā pašā laikā jaunizveidotais uzņēmums var veikt jebkuru darbību, kas mūsu valsts teritorijā nav aizliegta. Ņemiet vērā, ka atsevišķu preču grupu ražošanai papildus nepieciešams iegūt speciālas licences.

Dēlis

Kooperatīva biedru sapulce ir tā valdes galvenā struktūra. Ja biedru skaits pārsniedz piecdesmit, var pieņemt lēmumu par speciālas uzraudzības komitejas izveidi. Ja runājam parizpildinstitūcijas, tad to lomu atkal pilda tās valde (vai/un kooperatīva priekšsēdētājs).

Svarīgi! Par valdes locekļiem (un priekšsēdētāju) var būt tikai personas, kuras ir personīgi iesaistītas organizācijas darbībā, būdams tās biedri. Ņemiet vērā, ka nav iespējams vienlaikus būt padomes un valdes loceklim.

Kad notiek kopsapulce?

Juridiski ir noteikts, ka visu kooperatīva biedru kopsapulci var sasaukt jebkurā gadījumā, kas vienā vai otrā veidā attiecas uz uzņēmuma darbību. Lai gan ir izņēmuma situācijas, kurās šāda veida sapulču sasaukšana ir stingri obligāta:

• Hartas apstiprināšanas gadījumā vai, ja nepieciešams, izmaiņu veikšana tajā.
• Definējiet organizācijas virzienu.
• Gadījumā, ja tiek veikta uzņemšana vai izslēgšana no kooperatīva biedra.
• Turklāt sapulce nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus par paju fonda lieluma noteikšanu, kā arī par jebkādām izmaiņām attiecībā uz uzņēmuma līdzekļu racionālu izmantošanu. Turklāt atbalsts uzņēmējdarbībai (investīciju iegūšana) arī nav iespējams bez šādu pasākumu apstiprināšanas no organizācijas biedru puses.
• Protams, bez šī pasākuma nav iespējams izveidot uzraudzības komiteju, kā arī izbeigt vai pieņemt dažas izpildfunkcijas citas komitejas struktūras. Taču, ja statūtos ir paredzētas uzraudzības sapulces tiesības pašai atrisināt šādus jautājumus, sapulce nenotiek.
• Ir nepieciešams, ja inKooperatīvā tiek izveidota revīzijas komisija vai tās darbība tiek izbeigta.
• Apstiprinot gada pārskatus, revīziju vai revīziju slēdzienus, kā arī kooperatīva darbības rezultātā saņemtās peļņas sadali.
• Tāpat sapulce notiek, ja pati organizācija ir pakļauta likvidācijai.
• Turklāt nepieciešams uzņēmuma filiāļu izveides vai likvidācijas gadījumā.
• Beidzot kooperatīva biedri pulcējas, ja tiek pieņemts lēmums pievienoties citām arodbiedrībām un asociācijām.

Tādējādi ražošanas kooperatīvs ir pilntiesīgs uzņēmums ar savām kontrolējošām un izpildinstitūcijām.

Cita sapulces informācija

Ja to paredz statūti, biedru sapulce var pieņemt citus lēmumus. Gadījumā, ja šādas tiesības tiek piešķirtas šai struktūrai, sapulcē vienlaikus jābūt klāt vairāk nekā 50% no visiem uzņēmuma dalībniekiem, kuri personīgi piedalās tā darbībā. Lēmumu pieņem ar vienkāršu balsošanu, pamatojoties uz balsu skaitīšanas rezultātu. Tomēr var ieviest dažas citas metodes, taču tām visām ir jābūt skaidri atspoguļotām uzņēmuma statūtos. Neatkarīgi no savas daļas lieluma katram kooperatīva biedram ir tiesības uz vienu balsi.

Ja mēs runājam par organizācijas statūtu grozīšanu vai reorganizāciju (vienīgais izņēmums ir pārveidošana par komercsabiedrību vai uzņēmumu) un likvidāciju, tad lēmumu var pieņemt tikai tad, jaja par viņu nobalsoja vismaz ¾ kooperatīva biedru. Uzņēmumu var reorganizēt par komercsabiedrību vai uzņēmumu tikai tad, ja lēmums par to tiek pieņemts vienbalsīgi.

Gadījumā, ja pilsonis ir jāuzņem vai jāizslēdz no organizācijas, lēmumu par to var pieņemt ar vismaz 2/3 balsu. Visi jautājumi, kuru risināšana ir tikai sapulces kompetencē, nevar tikt nodoti citu uzņēmuma sastāvā izveidoto izpildkomiteju kompetencē.

Par Uzraudzības komiteju

Kā jau minēts, palielinoties kooperatīvam vairāk nekā piecdesmit dalībnieku, ar sapulces lēmumu var izveidot uzraudzības komiteju, kuras funkcijas arī nekavējoties būtu jāiekļauj statūtos. Mēs jau teicām, ka šādā komitejā var būt tikai organizācijas biedrs. Komitejas locekļu skaitu, kā arī viņu pilnvaru ilgumu nosaka sēdes rezultāti.

Ievēlētajai padomei ir tiesības pašai izvēlēties priekšsēdētāju. Komitejas sēdes notiek nepieciešamības gadījumā, bet ne retāk kā reizi pusgadā. Neskatoties uz savām pilnvarām, padomes locekļi nav tiesīgi veikt nekādas būtiskas darbības visa kooperatīva vārdā. Un otrādi, jautājumus, par kuriem lemj tikai uzraudzības institūcija, nevar izlemt kooperatīva biedru sapulce.

Citas uzņēmuma izpildinstitūcijas

Izpildvaras kalpo kontroleivisas uzņēmuma ikdienas funkcijas. Tātad, ja kooperatīvā ir vairāk par desmit cilvēkiem, ir jāievēl valdes locekļi. Pilnvaru termiņš uzreiz tiek atspoguļots statūtos. Tā izskata visus ražošanas jautājumus, kas rodas kooperatīvā laika posmā starp tā biedru kopsapulcēm. Viņa kompetencē ir visu to uzdevumu risināšana, kurus nevar veikt citas izpildinstitūcijas.

Vada valdes priekšsēdētāju. Viņu kopsapulcē ievēl visi kooperatīva biedri, un tikai šīs personas var kandidēt. Ja uzņēmumā jau ir izdevies izveidot uzraudzības komiteju, tad valdes priekšsēdētāja kandidātus izvirza viņš. Jebkurā gadījumā viņa pilnvarām ir jābūt stingri norādītām hartā.

Tātad, nekavējoties ir jānosaka termiņš, kurā priekšsēdētājam ir tiesības strādāt, skaidri jāapraksta viņa pilnvaru plašums, īpaši tiesību jomā rīkoties ar organizācijas īpašumu. Turklāt galvenajā dokumentā uz obligātiem noteikumiem tiek ievadīta šāda informācija: algas apmērs, kaitējuma nodarīšanas sekas un zaudējumi uzņēmumam.

Ja kooperatīvam jau ir valde, statūtos jāiekļauj arī to jautājumu saraksts, par kuriem priekšsēdētājam ir tiesības pašam izlemt.

Parasti viņam piešķirtās pilnvaras ir pietiekamas, lai strādātu kooperatīva vārdā, nesniedzot viņam atsevišķu pilnvaru. Viņš var pārstāvēt kooperatīvu visās pašvaldību un valsts iestādēs, kā arī pārvaldīt (skaidri noteiktās robežās) īpašumusorganizācijām. Tikai viņam ir tiesības slēgt līgumus un parakstīt pilnvaras (īpaši tās, uz kurām attiecas aizstāšanas tiesības), atvērt un slēgt norēķinu kontus, pieņemt darbā un atlaist jaunus darbiniekus (ja šis punkts ir hartā). Jebkurā gadījumā priekšsēdētāju pilnībā kontrolē organizācijas biedru kopsapulce.

Par revīzijas komisiju

Gadījumā, ja rodas nepieciešamība kontrolēt uzņēmuma finansiālo darbu, tā kopsapulcē var ievēlēt īpašu komisiju. Ja uzņēmuma dalībnieku skaits ir mazāks par divdesmit, šajā amatā var iecelt vienu revidentu. Revīzijas komisijas loceklis nekādā gadījumā nevar būt citas kooperatīva izpildinstitūcijas darbinieks.

Komisijas pienākums ir pilnībā pārbaudīt uzņēmuma finansiālo stāvokli pagājušajā pārskata periodā. Turklāt tā var veikt finanšu daļas revīziju pēc īpašiem norādījumiem no kooperatīva biedru kopsapulces, uzraudzības padomes un vienlaikus vairāk nekā 10% organizācijas darbinieku.

Atļautas arī pārbaudes pēc komisijas locekļu personīgās iniciatīvas. Visiem tā dalībniekiem ir tiesības pieprasīt jebkuram uzņēmuma vadītājam iesniegt visus nepieciešamos finanšu un materiālos pārskatus un citus dokumentus.

Pārbaužu rezultāti tiek nodoti apspriešanai kopsapulces locekļiem, kā arī uzraudzības komitejai. Ja revīzijas komisijas locekļu kompetence nav pietiekama, lai noskaidrotu sarežģītus grāmatvedības jautājumus, viņiem ir tiesības piesaistīt ārējos revidentus (vai auditorkompānijas), javiņiem ir licence noteiktās formas darbību veikšanai.

Svarīgi! Ja auditu pieprasījuši 10% kooperatīva darbinieku, tad visas auditoru algošanas izmaksas (ja nepieciešams) sedz viņi paši.

Par ko ir atbildīgs ražošanas kooperatīvs?

Par visām izrietošajām saistībām organizācija ir atbildīga par visu tai piederošo īpašumu. Kooperatīva statūtos ir paredzēts arī papildu atbildības apjoms un nosacījumi, kas tiek uzlikti visiem organizācijas dalībniekiem neatkarīgi no viņu uzņemšanas daļas lieluma. Uzņēmums nekādā veidā nav atbildīgs par atsevišķu darbinieku saistībām. Likums “Par ražošanas kooperatīviem” saka to pašu.

Tikai gadījumā, ja kooperatīva biedram jāsamaksā parādi, kuru vērtība pārsniedz visa viņa īpašuma kopējo cenu, ir atļauts piedzīt arī visu savu daļu. Tomēr uzņēmuma nedalāmais fonds un citi finanšu aktīvi nevar tikt ietekmēti nekādā veidā. Tādējādi ražošanas kooperatīvs ir klasisks uzņēmums ar papildu atbildību.

Dibināšanas dokumentu saraksts

Tas būs īss, jo šāds dokuments ir tikai uzņēmuma statūts. Tajā jāiekļauj pilns organizācijas nosaukums, kā arī informācija par tās faktisko atrašanās vietu. Statūtos ir jābūt pieejamai visai informācijai par akciju iemaksu apmēru, kā arī par to maksāšanas nosacījumiem. Tajā ir arī informācija parkooperatīva biedru atbildība par to ieviešanas kārtības pārkāpumiem, kā arī par personīgās darba līdzdalības nosacījumiem uzņēmuma darbībā. Par atsevišķiem pārkāpumiem var tikt piemēroti naudas sodi vai citi pasākumi, par kuriem informācija ir ierakstīta arī hartā.

Turklāt jābūt informācijai par peļņas un zaudējumu sadali, kā arī detalizētam ražošanas kooperatīva un visu tā biedru atbildības aprakstam. Pilnībā un ļoti detalizēti ir aprakstītas visu izpildinstitūciju funkcijas un pilnvaras, tostarp tie gadījumi, kad lēmumus var pieņemt valdes priekšsēdētājs vienpersoniski.

Ja mēs runājam par dalības izbeigšanu organizācijā, tad dokumentā ir iekļauta arī informācija par paju iemaksas veikšanas kārtību, kā arī jaunu biedru uzņemšanas un darbinieku izslēgšanas no uzņēmuma kārtība. apsvērts. Tajā arī detalizēti aprakstīts pats izstāšanās no kooperatīva biedra process, kā arī visi gadījumi, kad organizācijas biedru no tā var izslēgt. Tāpat tiek ievadīti dati par visām esošajām filiālēm, kā arī par iespējamo reorganizācijas un pilnīgas likvidācijas kārtību. Organizācijas darbības gaitā ražošanas kooperatīva statūtos var tikt ierakstīta cita tās darbam nepieciešamā informācija.

Par transformāciju…

Kā jau vairākkārt minējām, ar kopsapulces vienbalsīgu lēmumu uzņēmumu var reorganizēt, izveidojot personālsabiedrības vai saimnieciskās darbības subjektu. Šādas nodošanas kārtība ir noteikta likumā, tā būtu jāvadās pēc visa ražošanas unpatērētāju kooperatīvi.

Kādas tiesības ir kooperatīva biedriem?

Pirmkārt, katram darbiniekam ir tiesības piedalīties uzņēmuma darbībā, kā arī ir viena balss kooperatīva pilnsapulcē. Darbiniekus var ievēlēt arī visās izpildinstitūcijās, kā arī kontroles komisijās.

Ja tam ir pamats, uzņēmuma dalībniekiem ir tiesības brīvi izteikt priekšlikumus organizācijas darbības optimizēšanai, kā arī ziņot par konstatētajiem trūkumiem vadītāju darbā. Turklāt visiem ražošanas kooperatīva biedriem ir tiesības uz savu daļu no peļņas, kas tika saņemta uzņēmuma ražošanas darbības rezultātā.

Katrs kooperatīva biedrs jebkurā laikā var pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no organizācijas amatpersonām, kā arī jebkurā laikā izstāties no tā biedra, pēc kā tiek prasīts iemaksāt lielumu līdzvērtīgu summu no viņa daļas ieguldījuma. Ja ir pārkāptas darbinieka tiesības, viņam ir tiesības vērsties tiesu iestādēs, tostarp pārsūdzēt valdes locekļu lēmumus, kas vienā vai otrā veidā aizskar visu kooperatīva biedru intereses.

Protams, hartā (un Krievijas Federācijas likumos) bija paredzētas tiesības saņemt algu, kas tiek aprēķināta no darbinieka personīgās darba līdzdalības organizācijas darbībās. Kopumā visa šī informācija ir ietverta likumā "Par ražošanas kooperatīviem", par ko mēs runājām iepriekš.

Kooperatīva biedru pienākumi

Darbiniekam ir jāveic paju iemaksa, kā arī jāpiedalāsorganizācijas darbība, uzņemoties tiešu darba līdzdalību tajā. Turklāt viņam ir pienākums visā ievērot iekšējos noteikumus un ievērot citus noteikumus, kurus pieņēma kooperatīva valde. Tāpat visiem ražošanas kooperatīva dalībniekiem ir meitas atbildība, kurai būtu jāsedz visas uzņēmuma parādsaistības.

Par peļņas sadali

Peļņas sadale tiek veikta, pamatojoties gan uz darbinieka personīgo līdzdalību darbā, gan uz viņa ieguldījuma daļu. Ja mēs runājam par kooperatīva biedriem, kuri nepieņem personīgo darba līdzdalību organizācijas darbā, tad peļņa tiek sadalīta starp viņiem, ņemot vērā personīgā ieguldījuma lielumu. Gadījumā, ja tiek pieņemts atbilstošs kopsapulces lēmums, daļu no saņemtajiem līdzekļiem var sadalīt starp darbiniekiem. Peļņas sadalīšanas kārtība šajā gadījumā ir stingri jāregulē uzņēmuma statūtos.

Turklāt arī nauda, kas paliek pēc visu nodokļu un citu obligāto maksājumu nomaksas, tiek sadalīta starp kooperatīva biedriem. Ņemiet vērā, ka to līdzekļu apjoms, kas tiek sadalīts starp organizācijas biedriem, nedrīkst pārsniegt 50% no kopējās peļņas, jo viss pārējais ir jānovirza ražošanas attīstībai un uzņēmuma kopējās maksātspējas nodrošināšanai.

Nobeigumā…

Šobrīd mūsu valstī šāda uzņēmējdarbības forma ir visretāk izplatīta. Lieta tāda, ka šajā gadījumānepieciešams atrast lielu skaitu kvalificētu darbinieku, kas dos personīgu darba ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Turklāt subsidētā atbildība, kas būs jāsauc pie atbildības par vadības kļūdām vai tīšiem pārkāpumiem, neiedvesmo potenciālos investorus un darbiniekus ar optimismu.

Vārdu sakot, uzņēmējdarbības attīstība mūsu valstī maz ir atkarīga no kooperatīviem.