Dalies ar pienesumu – kas tas ir?

2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35

Dažādu ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanai (materiālo un citu vajadzību apmierināšana) cilvēki un veselas organizācijas veido uz dalību balstītas biedrības - kooperatīvus. Tirgus ekonomikā tie darbojas kā trešais spēks un ir alternatīva publiskajam un privātajam sektoram. Kooperatīvam ir tieša saikne ar tā biedru ekonomiskajām (vai citām) interesēm.

Šādas biedrības veidošanai un tās mērķu sasniegšanai tiek veidots fonds, kas veidojas uz biedru naudas rēķina. Tas ir sava veida tiešais ieguldījums, ko sauc par "akciju ieguldījumu". Tie ir akcionāru (dalībnieku) dažādos posmos iemaksātie līdzekļi, lai nodrošinātu kooperatīva statūtos noteikto darbību un apmaiņā pret daļu tā īpašumā. Par to, kas ir akcija un ko tā dod kooperatīva biedriem, vairāk pastāstīsim rakstā.

Kopīgojiet ieguldījumu: definīcija

Pajas ieguldījuma jēdziens jo īpaši ir dots 1995. gada federālajā likumā "Par lauksaimniecības kooperāciju". Viņaprāt, akcija ir mantiska iemaksa kopfondā,kooperatīva biedrs darījis skaidrā naudā vai citā īpašumā (tās var būt dažādas īpašuma tiesības, zeme, ēkas utt.).

Civiltiesībās daļa tiek attēlota kā:

• tiesības piedalīties kooperatīva īpašumā, kas iegūtas pēc paju iemaksu veikšanas (vai nu ieguldot naudu vai citu mantu, vai arī tieši piedaloties pilsonim kooperatīva darbībā);
• kādam no tā biedriem piešķirtā kooperatīva īpašuma daļa, ko veido viņa darinātās pajas un atbilstošā kooperatīva darbības gaitā radītā mantas daļa.

Paju ieguldījuma lielums tieši ietekmē peļņas sadali starp kooperatīva dalībniekiem. Tajā pašā laikā tas neietekmē tiesības piedalīties pārvaldē: katram uzņēmuma biedram kopsapulcē ir tieši viena balss. Atsevišķu amatu ieņemšana kooperatīvā arī nav atkarīga no tā, cik lielu dalībnieka paju ieguldījumu veicis. Šī ir svarīga iezīme, kas ir atspoguļota Krievijas Federācijas Civilkodeksā.

Iestāšanās kārtība kooperatīvā

Par akcionāriem sauc pilsoņus un juridiskās personas, kas veikušas iestāšanās un paju iemaksas un uzņemtas par kooperatīva biedriem. Par tiem var kļūt gan veidojot, gan ienākot jau esošā sabiedrībā. Pirmajā gadījumā dalībnieki darbojas kā tā dibinātāji un kļūst par akcionāriem tikai pēc uzņēmuma kā juridiskas personas valsts reģistrācijas. Otrajā kooperatīvam iestāties gribētāji vispirms iesniedz tā padomē iesniegumu, kas tiek izskatīts mēneša laikā, pēc tamtiek pieņemts atbilstošs lēmums. Ja tas ir pozitīvs, rīkojieties šādi:

• veiciet dalības maksu - galvenokārt tiek segtas iestāšanās izmaksas;
• maksāt daļu - šis īpašums tiek ieskaitīts fondā (summa ir noteikta uzņēmuma statūtos);
• saņem akcionāra grāmatiņu - dokumentu, kas apliecina dalību kooperatīvā.

Proporcionāli veiktajai iemaksai tiek uzkrātas dividendes, kuras tiek izmaksātas atsavinot vai nodotas paju mantiniekam.

Akcionāriem ir arī tiesības pretendēt uz darbu kooperatīvā prioritārā kārtā salīdzinājumā ar citiem pilsoņiem (FZ "Par patērētāju sadarbību"). Maksimālais kooperatīva dalībnieku skaits nav ierobežots.

Līgums starp akcionāru un kooperatīvu

Galvenais dokuments, kas nosaka naudas vai citas mantas akcionāra maksāšanas kārtību, ir paju iemaksas līgums. Tajā ir noteikti visi galvenie punkti, kas saistīti ar pilsoņa iestāšanos un dalību kooperatīvā organizācijā:

• paju iemaksu veikšanas noteikumi un summas;
• akcionāru tiesības un pienākumi;
• noteikumi šī līguma izbeigšanai;
• līdzekļu atgriešanas kārtība akcionāram, izstājoties no kooperatīva.

Līgumā var būt arī noteikumi par kooperatīva biedru sapulču rīkošanu, noteiktas akcionāra īpašās tiesības, regulēta kooperatīva mantas sadale dažādos gadījumos.

Dalietiesarī paju ieguldījuma formu nosaka līgums. Ražošanas kooperatīvā obligātās pajas tiek nodibinātas visiem vienādā lielumā, patērētāju kooperatīvā - proporcionāli plānotajam pilsoņa līdzdalības apjomam šī kooperatīva saimnieciskajā darbībā.

Papildus obligātajam biedrības biedri var veikt brīvprātīgas iemaksas paju fondā, lai palielinātu savu mantiskās līdzdalības daļu kooperatīvā. Pateicoties tiem, veidojas dalībnieku paju uzkrājumi, kas ietver ikgadējos kooperatīvos maksājumus proporcionāli šo uzkrājumu lielumam un aprites periodam katram akcionāram.

Kooperācijas priekšrocības: kopfonds

Paju fonds, ko veido kooperatīva biedru iemaksas, ir viena no tā spēcīgākajām pusēm. Krievijas tiesību akti nedeklarē un nav apliekami ar nodokļiem par paju ieguldījumu, ko pilsonis veicis, iestājoties kooperatīvā. Tas dod zināmu brīvību dalībnieku mantas, kas veido kopkapitālu, izmantošanā un nodošanā.

Tātad, piemēram, ieguldījumu fondā var iemaksāt ne tikai skaidru naudu, bet arī ēkas, iekārtas, zemi, vērtspapīrus un citus īpašumus, kam ir naudas vērtība. Vienlaikus mainās tā tiesiskais režīms, nodokļu un citu ar tās izmantošanu saistīto maksājumu režīms. Saskaņā ar līgumu jūs pat varat dot datoru kā ieguldījumu, pārrunājot tā izmaksas tikai ar kooperatīva vadītājiem. Vienlaikus paju iemaksas atmaksu var saņemt skaidrā naudā, par šiem līdzekļiem nemaksājot nekādus nodokļus. Turklāt akcionāri varmierīgi izmantot īpašumu (savu un citu kooperatīva biedru), tai skaitā naudu, ko viņi saņem par savas paju iemaksas nodrošinājumu.

Īpašums, kas veido kopfondu, ir labi aizsargāts no ārējas iejaukšanās kooperatīva darbībā, pamatojoties uz šiem Krievijas Federācijas tiesību aktiem. Tāpēc kooperatīvus bieži sauc par alternatīvām valsts un privātajam ekonomikas sektoram.

Secinājums

No raksta, ko uzzinājāt par to, kas ir akciju ieguldījums. Tā nav tikai maksa par iestāšanos kooperatīvā, tās ir tiesības saņemt daļu no tā īpašuma un ienākumiem, kas gūti no tā izmantošanas. Tās ir plašākas iespējas efektīvi izmantot savu (un ne tikai) īpašumu ar lojālākiem noteikumiem (nav nepieciešama licencēšana, deklarēšana, nodokļu uzlikšana utt.).