Maksāšana pēc vidējās izpeļņas: praktiski piemēri

2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35

Vispārīgo kārtību, kādā aprēķina vidējo izpeļņu, nosaka Krievijas Federācijas Darba kodeksa 139. pants. Tas paredz dalību visu atalgojuma sistēmas noteikto maksājumu veidu aprēķināšanā, tai skaitā vidējās dienas izpeļņas apmaksai par atvaļinājumiem, komandējumiem utt. To avotam nav nozīmes. Apskatīsim šo tēmu tuvāk.

Vidējās algas noteikšana

Kāpēc var būt nepieciešams aprēķināt vidējo izpeļņu uzņēmumā? Šis jautājums interesē daudzus. Vidējo darba samaksu nosaka no darbinieka faktiski uzkrātās un faktiski nostrādātās par divpadsmit kalendārajiem mēnešiem, kas ir pirms perioda, kurā darbinieks saglabā vidējo algu. Kalendārais periods ietver laika posmu no noteikta mēneša 1. līdz 30. (31.) dienai ieskaitot, izņemot februāri, kur šis periods ilgst no 1. līdz 28. (garajā gadā 29. februārī) dienai. Kārtība, kādā tiek veikta samaksa atbilstoši vidējai izpeļņai,kas noteiktas pielikumā par vidējās darba algas aprēķināšanas īpatnībām.

Vidējās dienas un vidējās stundas algas noteikšana

Lai noteiktu darbinieka vidējo darba samaksu un naudas summu, kuru paredzēts uzkrāt par labu darbiniekam, tiek aprēķināta viņa vidējā dienas un vidējā stundas darba samaksa (pēdējā rādītāja izmantošana ir nepieciešama, ja darbiniekam ir jāreģistrē darba laiks summā).

Lai noteiktu šos rādītājus (vidējo dienas izpeļņu par darba samaksu un vidējo izpeļņu stundā), jums jāzina:

• aprēķinu periods un dienu skaits tajā, ko ņem vērā, nosakot vidējo algu;
• par norēķinu periodu samaksātā summa, kas ņemta vērā vidējās algas noteikšanā.

Norēķinu perioda iestatīšana

Kāds ir norēķinu periods šajā aprēķinā?

Iepriekš tika minēts, ka norēķinu periods ietver divpadsmit kalendāros mēnešus, pirms mēneša, kad darbiniekam jāsaņem maksājumu uzkrājums atkarībā no vidējās algas. Sabiedrībai ir tiesības noteikt jebkuru norēķinu perioda termiņu. Piemēram, 3, 9 vai pat 24 mēnešus pirms maksājuma veikšanas. Galvenais, lai atšķirīgs aprēķina periods neizraisītu darbiniekam pienākošos summu samazināšanos (tas ir, viņa stāvokļa pasliktināšanās salīdzinājumā ar divpadsmit mēnešu norēķinu periodu).

Ja tiek pieņemts lēmums par perioda maiņu, jānorāda attiecīgie grozījumi noteikumos par darba samaksu, pamatojoties uz vidējo izpeļņu, un darba koplīgumos.

1. gadījuma izpēte

Šo aprēķinu ir vieglāk saprast ar praktiskiem piemēriem. Pieņemsim, ka liela uzņēmuma darbinieks tiek nosūtīts komandējumā. Par šīm ceļojuma dienām viņam maksā vidējo izpeļņu. Pieņemot, ka darbinieks aiziet kārtējā gadā, tad:

• februāris - aprēķina periods no pagājušā gada 1. februāra līdz šī gada 31. janvārim;
• marts - aprēķina periods no pagājušā gada 1. marta līdz šī gada 28.-29. februārim;
• Aprīlis - aprēķina periods no pagājušā gada 1. aprīļa līdz šī gada 31. martam;
• Maijs ir aprēķina periods no pagājušā gada 1.maija līdz šī gada 30.aprīlim;
• Jūnijs - aprēķina periods no pagājušā gada 1.jūnija līdz šī gada 31.maijam;
• Jūlijs ir aprēķina periods no pagājušā gada 1. jūlija līdz šī gada 30. jūnijam.

Tad jāaprēķina darba dienu skaits norēķinu periodā, kurā darbinieks strādāja. Vislabākā, taču ārkārtīgi reta iespēja ir pilnībā nostrādāt visas norēķinu perioda darba dienas. Tad nav nekādu grūtību ar aprēķinu, izņemot gadījumus, kad tiek aprēķināta vidējā izpeļņa atvaļinājuma naudai.

2. gadījuma izpēte

Apsveriet šādu situāciju. Komercorganizācija noteica 5 dienu četrdesmit stundu darba nedēļu un 2 brīvas dienas (sestdien un svētdien). Šā gada novembrī uzņēmuma darbinieks tika nosūtīts uz apmācībām kvalifikācijas paaugstināšanai, vienlaikus saglabājot vidējo darba samaksu. Norēķinu periodā tiks iekļautsdivpadsmit mēneši no pagājušā gada 1. novembra līdz šī gada 31. oktobrim.

Ja pieņemsim, ka norēķinu periodā darbinieks nostrādāja visas dienas pēc ražošanas kalendāra, tad strādnieku skaits būs 247 dienas.

Šeit ir ideāla piemērs. Būtībā neviens no uzņēmuma darbiniekiem nestrādā pilnus norēķinu perioda divpadsmit mēnešus. Darbinieks var saslimt, doties atvaļinājumā, saņemt kaut kādu atbrīvojumu no darba, saglabājot vidējo izpeļņu utt. Šie periodi tiek izslēgti no aprēķina. Aprēķinos netiek iekļautas darbiniekam ieskaitītās summas par šīm dienām. Tālāk ir sniegts to periodu saraksts, kuri ir izslēgti no aprēķina:

1. Tika saglabāta darbinieka vidējā alga saskaņā ar Krievijas likumdošanu (piemēram, darbinieks bija komandējumā, apmaksāts ikgadējais atvaļinājums vai nosūtīts uz apmācībām utt.). Izņēmums ir bērna ēdināšanas periodi, kas paredzēti Krievijas Federācijas Darba kodeksa 258. pantā, jo tie ir iekļauti aprēķinā, kā arī par tiem uzkrātās summas.
2. Darbinieks saņēma pagaidu invaliditātes pabalstu vai maternitātes un grūtniecības pabalstu, bet vienlaikus nestrādāja, t.i., slimības atvaļinājuma apmaksā tiek ņemta vērā vidējā izpeļņa.
3. Strādnieks streikā nepiedalījās, taču tā dēļ nevarēja pildīt savus pienākumus.
4. Darbiniekam kopš bērnības tika nodrošināts apmaksāts papildu atvaļinājums bērna invalīda un invalīda kopšanai.
5. Citos gadījumos, kad darbinieks tika atbrīvots no darba ar daļēju vai pilnu atalgojumu vai bez tā(piemēram, kad darbinieks paņēma atvaļinājumu uz sava rēķina) saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem.

Kā tiek aprēķināts maksājums svētku dienās un nedēļas nogalēs?

Aprēķinot vispārējo vidējās izpeļņas apmaksas kārtību, jāņem vērā darbinieka nostrādātās brīvdienas vai nedēļas nogales. Lai padarītu to skaidrāku, apskatīsim citu piemēru.

3. gadījuma izpēte

Komercfirmai ir 5 dienu, 40 stundu darba nedēļa un 2 brīvas dienas (sestdiena un svētdiena). Uzņēmuma darbinieks šā gada decembrī nosūtīts komandējumā. Norēķinu periods ietvers divpadsmit mēnešus, sākot no pagājušā gada 1. decembra līdz šī gada 30. novembrim.

Darbinieka vidējās algas noteikšanai tiek izslēgtas 37 dienas un par tām uzkrātie maksājumi. Attiecīgi piedalīsies 213 dienas, kas nostrādātas no norēķinu perioda (250–37).

Vidējie ienākumi, maksājot par atvaļinājumu

Dažkārt gadās, ka darbinieks iekārtojas darbā pārskata periodā. Tas nozīmē, ka brīdī, kad grāmatvedim jānosaka vidējās izpeļņas aprēķins, viņš uzņēmumā vēl nav nostrādājis, teiksim, 12 mēnešus. Vidējās darba samaksas aprēķins situācijās, kas nav saistītas ar atvaļinājuma izmaksu, Nolikumā nav, un līdz ar to uzņēmums to var noteikt darbinieka darba līgumā vai nolikumā par atlīdzību par viņa darbu. Šādā gadījumā norēķinu periodā varat iekļaut laiku no personas 1. darba dienas līdz mēneša pēdējai dienai pirms vidējās algas izmaksas.

4. gadījuma izpēte

Organizācija ir noteikusi 5 dienu četrdesmit stundu darba nedēļu un 2 brīvas dienas (sestdien un svētdien). Uzņēmuma darbinieks šā gada decembrī nosūtīts komandējumā. Dienestā viņš pieņemts šā gada 22.augustā. Norēķinu periods būs no šī gada 21. augusta līdz 30. novembrim.

Maksāt norēķinu periodu

Attiecībā uz maksājumiem, kas iekļauti aprēķinā, lai noteiktu algu, pamatojoties uz vidējo izpeļņu, vispārīgo noteikumu nosaka Krievijas Federācijas Darba kodeksa 139. pants. Šī vidējās izpeļņas aprēķināšanas norma ņem vērā visus algu sistēmā paredzētos maksājumus. Šo Kodeksa noteikumu nosaka Noteikumu 2.punkts. Tādējādi, aprēķinot izpeļņu, grāmatvedim ir jāņem vērā:

1. Alga (natūrā, ieskaitot uzkrāto pēc tarifa likmes un algu par nostrādāto laiku; par darbu, kas veikts pēc akorda likmes, procentos no ieņēmumiem vai komisijas maksas).
2. Tiek iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (tas nozīmē maksājums atbilstoši vidējai izpeļņai). Lai gan dažiem nav skaidrs, kāpēc tas notiek.
3. Piemaksas un piemaksas pie algas un tarifu likmes par profesionalitāti, darba stāžu, klasi, akadēmisko nosaukumu, akadēmisko grādu, darbu ar informāciju, kas veido valsti. slepenība, svešvalodu zināšanas, amatu vai profesiju apvienošana, komandas vadīšana, veicamā darba apjoma palielināšana, apkalpošanas zonas paplašināšana un citi.
4. Maksājumi, kas saistīti ar darba apstākļiem, arī tie, kas saistīti ar rajona darba samaksas regulējumu procentuālo piemaksu veidā līdzdarba samaksu un koeficientus, palielinātus piemaksas par smagu darbu, kā arī darbu ar bīstamiem un kaitīgiem un citiem īpašiem darba apstākļiem, par nakts maiņām, par darbu svētku dienās un brīvdienās, par virsstundu darbu (maksimālais limits 120 stundas gadā, un virs tā).
5. Atalgojums un prēmijas, ko nodrošina darba samaksas sistēma (dažām atlīdzībām un prēmijām ir noteikta īpaša uzskaites kārtība).
6. Cita veida maksājumi, kas saistīti ar algu un tiek izmantoti uzņēmumā (tas ietver stimulējošus un motivācijas maksājumus).

Maksājumi, kas netiek ņemti vērā, aprēķinot vidējos ienākumus

Iepriekš jau minēts, ka atsevišķi maksājumi netiek ņemti vērā, aprēķinot maksājumu par vidējo izpeļņu, kā arī to uzkrāšanas laiku. Piemēram:

• vidējā alga, kas paredzēta darbiniekam saskaņā ar likumu (kad viņš ir ikgadējā vai mācību atvaļinājumā, komandējumā un tā tālāk);
• maksājumi par dīkstāvi darba devēja uzņēmuma dēļ vai no darbinieka vai darba devēja neatkarīga iemesla dēļ;
• maksājumi par nedēļas nogali cilvēku ar invaliditāti aprūpei kopš bērnības un bērniem ar invaliditāti.

Var secināt, ka aprēķinos ir iekļauti visi maksājumi, kas saistīti ar darbinieku atalgojumu. Maksājumi, kas ar to nav saistīti un nav atlīdzība par darbu, aprēķinā netiek iekļauti. Piemēram, tajos ietilpst materiālā palīdzība, dažādi sociālie maksājumi (komunālie maksājumi, atpūta, ārstēšana,pārtika, mācības, ceļojumi u.c.), darbiniekiem izsniegtie aizdevumi, uzņēmumu īpašniekiem uzkrātās dividendes, procenti par kredītiem, kas saņemti no darbiniekiem, atalgojums padomes vai direktoru padomes locekļiem utt. Turklāt tas paredz darba līgumu soc. maksājums vai nē, tam nav nozīmes.

5. gadījuma izpēte

Apdomāsim, kā tas tiks darīts 1C: ZUP maksājums par vidējo izpeļņu komandējumā.

Liels uzņēmums ir noteicis 5 dienu četrdesmit stundu darba nedēļu un 2 brīvas dienas (sestdien un svētdien). Viss tas pats uzņēmuma darbinieks šī gada decembrī nosūtīts komandējumā. Norēķinu periodā tiks iekļauti divpadsmit mēneši, tas ir, laiks no pagājušā gada 1.decembra līdz šā gada 30.novembrim. Šajā periodā darbinieks saņēma maksājumu 472 400 rubļu apmērā, tostarp:

403 tūkstoši rubļu – kopējā alga (alga);

24 tūkstoši rubļu – piemaksa par profesijas apvienošanu;

3 tūkstoši rubļu – samaksa par darbu brīvdienās un svētku dienās;

12 tūkstoši rubļu – materiālā palīdzība;

3 tūkstoši rubļu - naudas dāvana;

22 tūkstoši rubļu – atvaļinājuma nauda par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

5, 4 tūkstoši rubļu – ceļa nauda (vidējā alga ceļa kompensācijai un dienas naudai).

Ceļa pabalsts, materiālā palīdzība, atvaļinājuma nauda un naudas dāvinājums tiek izslēgti no vidējās algas aprēķinā ņemtās maksājumu summas. Tad grāmatvedim jāņem vērā maksājumi, kuru lielums:

472400 - 12 000 - 3 000 - 22 000 - 5 400=430 000 rubļu

Aprēķinot vidējo algu un piemaksas tai līdz algas apmēram, netiek ņemtas vērā, pat ja tās ir noteiktas darba līgumā vai algas pielikumā, kas tiek pieņemts uzņēmumā. Jāpatur prātā, ka atbilstošās dienas, kad darbiniekam tika saglabāta vidējā alga, un summas tiek izslēgtas no norēķinu perioda. Attiecīgi uz šo piemaksu attiecas šī definīcija. 1C maksājums par vidējo izpeļņu tiek aprēķināts pavisam vienkārši.

Aprēķiniet summu, kas pienākas darbiniekam, un vidējo dienas izpeļņu

Lai noteiktu uzkrājuma summu par dienām, kurās darbiniekam saglabājas vidējā alga, tiek aprēķināta viņa vidējā dienas izpeļņa. Izņēmumi ir tikai tie darbinieki, kuriem noteikta darba laika uzskaite apmērā (viņiem tiek noteikta vidējā stundas izpeļņa).

6. gadījuma izpēte

Komercorganizācija ir noteikusi 5 dienu četrdesmit stundu darba nedēļu un 2 brīvas dienas (sestdiena un svētdiena). Šī gada decembrī uzņēmuma darbinieks tika nosūtīts komandējumā uz 7 dienām. Norēķinu periodā tiks iekļauti divpadsmit mēneši, tas ir, laiks no pagājušā gada 1.decembra līdz šā gada 30.novembrim. Darbiniekam tika piešķirta alga 30 000 rubļu mēnesī.

Pertova vidējie dienas ienākumi būs:

338 990 rubļi: 231 diena=1467 rubļi dienā.

Darbiniekam jāsaņem atalgojums pēc vidējās izpeļņas 7 dienās (komandējumā apmaksā šādi):

1467 rubļi dienā × 7 dienas=10 269rubļi.

Aprēķiniet summu, kas pienākas darbiniekam, un vidējo stundas izpeļņu

Darbiniekiem, kuri ir noteikuši darba laika uzskaiti apmērā, vidējā stundas izpeļņa tiek aprēķināta, lai samaksātu par tām dienām, kurās tiek glabāta vidējā izpeļņa. Vidējā stundas un vidējās dienas izpeļņa tiek aprēķināta līdzīgi, bet, ja vidējai dienas izpeļņai tiek ņemts vērā tikai dienu skaits, tad vidējai stundas - faktiskais darbinieka nostrādāto stundu skaits.

7. gadījuma izpēte

Liels uzņēmums ir noteicis 5 dienu četrdesmit stundu darba nedēļu un 2 brīvas dienas (sestdiena un svētdiena). Uzņēmuma darbinieks šī gada decembrī tika nosūtīts komandējumā uz 7 dienām (pēc grafika 56 stundas). Norēķinu periods ietvers divpadsmit mēnešus, sākot no pagājušā gada 1. decembra un līdz šī gada 30. novembrim. Šim darbiniekam tika noteikta tarifa likme 180 rubļi stundā un summēta darba laika uzskaite. Darbinieka vidējā stundas izpeļņa būs:

341 820 rubļi: 1843 stundas=185 rubļi stundā

Viņam jāmaksā pēc vidējās izpeļņas (galu galā arī komandējums tiek uzskatīts par darba laiku):

185 rubļi stundā × 56 stundas=10 360 rubļi

Gadadarbiniekiem vidējā izpeļņa, summā ierēķinot darba laiku, tiek aprēķināta līdzīgi. Aprēķinos tiek ņemti vērā visi aprēķinos iekļautie maksājumi, kurus mēs uzrādījām iepriekš, un tirgotāja faktiski nostrādātais laiks.