2024 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:35
Nodokļu kodekss nosaka saimniecisko vienību pienākumu veidot gada un starpposma finanšu pārskatus. Pirmā dokumenta mērķis ir skaidrs - tajā ir informācija par pārskata periodā uzņēmumā veiktajām darbībām. Šie dati ir nepieciešami, lai pārbaudītu ierakstu apkopošanas pareizību, darījumu atspoguļojuma ticamību.
Kas attiecas uz starpposma finanšu pārskatu sagatavošanu, tad ne visi speciālisti saprot tā nozīmi. Šis dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu CGT (konsolidētās maksātāju grupas) veidošanas (izmaiņas) nosacījumu ievērošanu un Regulas Nr. 269 NK. Tikmēr Kodekss nesatur īpašas prasības starpperioda finanšu pārskatiem, formai un to sagatavošanas biežumam. BETspēkā esošie grāmatvedības normatīvie akti satur pretrunīgus noteikumus šajā jautājumā. Apskatīsim pašreizējo situāciju rakstā.
Vispārīgās prasības
Noteikumi par finanšu (grāmatvedības) pārskatu sagatavošanu, nosakot pārskata datumu un periodu, ir ietverti 13., 15. 402-FZ. Saskaņā ar Art. 13, pārskatos jāietver ticama informācija, uz kuras pamata lietotāji veido priekšstatu par saimnieciskās vienības finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātā, līdzekļu pieejamību un kustību attiecīgajā periodā. Visa šī informācija vēlāk būs vadības lēmumu pamatā.
Pārskata periods (saskaņā ar 15 402-FZ pantu) ir periods, par kuru tiek sagatavots ziņojums. Pārskata datums ir diena, kurā informācija tiek apkopota. Vienkārši sakot, šī ir kontroles perioda pēdējā diena.
Starpposma finanšu pārskati: dibināšanas noteikumi un nosacījumi
Tātad, kad jums ir jāģenerē dokuments? Pievērsīsimies likumam. Kā izriet no 402-FZ noteikumiem, starpposma grāmatvedības (finanšu) pārskati tiek sniegti par periodu, kas nepārsniedz vienu gadu. Tajā pašā laikā Art. 3. punktā. Šā normatīvā akta 13.punktu, ir gadījumi, kad saimnieciskajai personai tas ir jāsastāda. Jo īpaši starpposma finanšu pārskati tiek sagatavoti, ja attiecīgais pienākums ir fiksēts:
- Federālie tiesību akti. Piemēram, šādu dokumentu pieprasa SIA, ja neto ienākumi tiek sadalīti starp dalībniekiem katru ceturksni vaireizi sešos mēnešos (šāds noteikums ir noteikts federālā likuma "Par SIA" 28. panta 1. punktā) vai, ja nepieciešams, nosaka tā dalībnieka daļas reālo vērtību, kas atstāj uzņēmumu (8. panta 1. punkts). un minētā federālā likuma 23. panta 2. klauzula).
- Līgumos, uzņēmuma dibināšanas dokumentos.
- Uzņēmējdarbības vienības īpašnieka lēmumos.
- Centrālās bankas un Finanšu ministrijas noteikumos.
Nianses
Saskaņā ar Art. 1. punkta noteikumiem. 30 402-FZ, pirms valsts grāmatvedības iestādes ir pieņēmušas nozares un federālos standartus, uzņēmējdarbības vienības piemēro pārskatu sniegšanas un uzskaites noteikumus, ko apstiprinājusi Centrālā banka un pilnvarotās federālās izpildstruktūras. Attiecīgie noteikumi tagad ir ietverti PBU 4/99.
Minētā PBU 48. punktā ir noteikts, ka organizācijai jāsastāda starpposma finanšu pārskati par mēnesi, ceturksni no gada sākuma pēc uzkrāšanas principa, ja vien federālā iestāde neparedz citu kārtību. tiesību aktiem. Vienlaikus šo pašu noteikumu 52.punktā ir precizēts, ka mūsu izskatāmais dokuments tiek sniegts likumā vai saimnieciskās personas dibināšanas dokumentācijā noteiktajos gadījumos. Un saskaņā ar Art. 15. punktu. 21 402-FZ, nozares un federālie standarti nevar būt pretrunā ar šī likuma noteikumiem.
Tādējādi, ņemot vērā visu augstākminēto normu saturu, maksātājam nav pienākuma sastādīt un sniegt starpperioda finanšu pārskatus, pamatojoties tikai uznodrošina RAS 4/99.
Jāatzīmē arī, ka pienākums nosūtīt dokumentu gan Federālajam nodokļu dienestam, gan valsts statistikas iestādēm tiesību aktos nav noteikts. Saimnieciskām vienībām jāiesniedz tikai gada pārskati (18 402-FZ panta 1. punkts, Rosstat rīkojums Nr. 185, 12.08.2008., NK panta 23. punkta 1. apakšpunkta 5. apakšpunkts).
Organizācijas iekšējie dokumenti
Ja uzņēmums, tā kā norādīto iemeslu dēļ nav pienākuma veidot un iesniegt starpperioda finanšu pārskatus, tomēr atzīst, ka tas ir nepieciešams vadības vai nodokļu nolūkos, tad lēmumu par periodiskumu, laiks, apjoms, formas, atsevišķu rādītāju aprēķināšanas kārtība jānosaka ar vietējiem aktiem.
Viens no šiem dokumentiem ir grāmatvedības politika. Normas nosaka, ka to apstiprina uzņēmuma vadītājs. Var pieņemt arī izmaiņas grāmatvedības politikā. Tos apstiprina ar atsevišķu vadītāja rīkojumu.
Vēl viens vietējais akts ir saimnieciskās vienības standarts - "Noteikumi par grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sniegšanu uzņēmumā." To var izstrādāt atsevišķi un apstiprināt kā neatkarīgu dokumentu vai pievienot grāmatvedības politikas pielikumu.
Iekšējā standarta funkcijas
Ja mēs aplūkojam šo dokumentu no 402-FZ panta 1., 11., 12 21. punkta noteikumu viedokļa, tad tas tiks uzskatīts par uzņēmuma grāmatvedību regulējošu aktu. Citiem vārdiem sakot, iekšējam standartam būs grāmatvedības noteikumu spēks, ja tāds irsaturs nebūs pretrunā ar nozares un federālajiem standartiem.
Ņemot to vērā, uzņēmums var izveidot saimnieciskajai vienībai nepieciešamo kārtību organizācijas un grāmatvedības procesu sakārtošanai.
Atskaite par CGT veidošanas (izmaiņu) nosacījumu izpildi
Saskaņā ar apakš. 3 lpp 3 art. Nodokļu kodeksa 252. pantu, uzņēmumam, kas ir līgumslēdzēja puse līgumā par konsolidētas maksātāju grupas izveidi, ir jāatbilst vairākām prasībām.
Tādējādi neto aktīvu vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar finanšu pārskatiem pārskata datumā pirms dienas, kad dokumenti tiek iesniegti Federālajam nodokļu dienestam līguma reģistrēšanai, ir jābūt lielākai par pamatkapitāls.
Ja uzņēmums saskaņā ar Regulas Nr. federālā likuma “Par LLC” 23. pantu, dalībniekam ir jāsamaksā viņa kapitāla daļas reālā vērtība un uzņēmuma grāmatvedības politika, pēc tam tiek noteikta nepieciešamība ik ceturksni ģenerēt pārskatus, aprēķins balstās uz informāciju. no atskaites dokumentiem, kas sastādīti vēlākā datumā pirms dienas, kad dalībnieks pieteicās atbilstošām prasībām.
Šīs pieejas leģitimitāti apstiprina arī Finanšu ministrija. Birojs vēstulē Nr.03-03-10/51217 skaidro sekojošo. Uzņēmumam, kas piedalās līgumā par konsolidētas maksātāju grupas izveidi, var tikt prasīts sagatavot starpperiodu finanšu pārskatus par dažādiem periodiem (dažādiem datumiem). Tas ir atkarīgs no konkrētās darbības.paredzot šādu prasību. Piemēram, saimnieciskās vienības īpašnieka lēmums var noteikt pienākumu sagatavot un sniegt pārskatus katru mēnesi.
Ņemot vērā 402-FZ un apakšpunkta noteikumus. 3 lpp 3 art. Nodokļu kodeksa 252. pantā Finanšu ministrija secināja, ka neto aktīvu summa ir jānosaka saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem, kuru sagatavošana un nodrošināšana ir noteikta ar vienu no nosacījumiem, kas noteikti 402-FZ. vēlāks datums. Šī procedūra tika iekļauta Federālā nodokļu dienesta 2013. gada 19. janvāra vēstulē un nosūtīta iepazīšanai un piemērošanai zemāku nodokļu dienestu darbībās.
Finanšu ministrijas 2013.11.08. vēstulē Nr.03-03-06/1/47681 arī norādīts, ka organizācijas neto aktīvi jāaprēķina, pamatojoties uz informāciju no jaunākajiem pārskatiem, kas ģenerēti pirms plkst. dokumentu iesniegšanas diena līguma par CGT izveidi reģistrācijai.
Informācijas apvienojums, lai īstenotu 1. panta noteikumus. 269 NK
Kā teikts Kodeksa noteiktās normas 2. punktā, maksātājam katra taksācijas (pārskata) perioda pēdējā datumā ir jāaprēķina maksimālā procentu summa, kas atzīstama kā izdevumi par kontrolēto parādu. Aprēķinu veic, % vērtību dalot ar kapitalizācijas koeficientu. Procentu summa tiek ņemta par katru periodu atsevišķi.
Cap attiecība
Tas tiek aprēķināts attiecīgā perioda pēdējā dienā. Lai to noteiktu, pirmkārt, nenomaksātais kontrolētais parāds tiek dalīts ar pašu summukapitāls, kas atbilst ārvalstu uzņēmuma netiešās vai tiešās līdzdalības daļai vietējā uzņēmuma pamatkapitālā (fondā), un pēc tam iegūto rādītāju dala ar 3 (banku organizācijām un struktūrām, kas nodarbojas ar līzinga darbību - ar 12.5).
Pamatkapitāla lieluma noteikšana
Ievērojot 2. panta 2. punkta prasības. Nodokļu kodeksa 269. pants, aprēķinot nodevu un nodokļu parāda summu, tie netiek ņemti vērā. Tas ietver pašreizējos parādus, atlikto maksājumu un maksājumu summas, kā arī ieguldījumu nodokļa atlaidi.
Art. Nodokļu kodeksa 269. pantā nav norādīti konkrēti datu avoti, pēc kuriem saimnieciskajai vienībai jānosaka pamatkapitāla apmērs. No tā izriet, ka uzņēmumam nav pienākuma to aprēķināt, pamatojoties tikai uz informāciju no finanšu pārskatiem. Tas nozīmē, ka, aprēķinot kapitalizācijas koeficientu, kapitāla apjomu var noteikt, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, kas pieejami jebkurā avotā.
Starpposma finanšu pārskatu sastāvs
Tas ir definēts PBU 4/99 49. punktā. Dokumentācijā ir iekļauta bilance un informācija par zaudējumiem un peļņu. Tajā var būt arī paskaidrojumi, ja to klātbūtne ir nepieciešama, lai ieinteresētās personas saprastu rādītāju vērtības. Tas ir norādīts PBU 4/99. 6. un 50. punktā.
Ja nav paskaidrojumu, tad tāda paša nosaukuma ailesbilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins ir atstāti tukši.
Uzņēmumi, kas ir mazi uzņēmumi, gada un starpposma pārskatus sniedz vienkāršotā veidā. Tomēr tas neattiecas uz publiski izvietotu vērtspapīru emitentiem.
Dokumentos obligāti jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķins, kā arī bilance.
Ieteicams:
Grāmatvedības dokumenti ir Jēdziens, grāmatvedības dokumentu uzskaites un uzglabāšanas noteikumi. 402-FZ "Par grāmatvedību". 9. pants. Sākotnējie grāmatvedības dokumenti
Pareiza grāmatvedības dokumentācijas noformēšana ir ļoti svarīga grāmatvedības informācijas ģenerēšanas un nodokļu saistību noteikšanas procesā. Tāpēc ar dokumentiem jāizturas īpaši uzmanīgi. Grāmatvedības pakalpojumu speciālistiem, mazo uzņēmumu pārstāvjiem, kuri veic neatkarīgu uzskaiti, jāzina galvenās prasības dokumentu izveidošanai, noformēšanai, pārvietošanai, uzglabāšanai
Vadības grāmatvedības uzdevumi un mērķi. Vadības grāmatvedības un budžeta veidošanas kursi
Vadības grāmatvedība vienmēr ir vērsta uz produktu/pakalpojumu izmaksu un uzņēmuma izmaksu noteikšanu. Tajā pašā laikā katrs uzņēmums patstāvīgi nosaka, kā informācija tiks apstrādāta konkrētas ražošanas ietvaros. Pareizi izmantojot grāmatvedību, vadītāji varēs pareizi noteikt līdzsvara punktus un budžetu
Grāmatvedības politikas veidošana: pamati un principi. Grāmatvedības politikas grāmatvedības vajadzībām
Grāmatvedības politikas (AP) ir konkrēti principi un procedūras, ko uzņēmuma vadība piemēro finanšu pārskatu sagatavošanai. Tas dažos veidos atšķiras no grāmatvedības principiem ar to, ka pēdējie ir noteikumi, un politikas ir veids, kā uzņēmums ievēro šos noteikumus
Grāmatvedības veidi. Grāmatvedības kontu veidi. Grāmatvedības sistēmu veidi
Grāmatvedība ir neaizstājams process efektīvas vadības un finanšu politikas veidošanai lielākajai daļai uzņēmumu. Kādas ir tās īpašības?
PBU 4/99 "Organizācijas grāmatvedības pārskati": sastāvs, saturs, regulējums un kārtība
PBU 4/99 ir viens no galvenajiem noteikumiem, kas regulē grāmatvedības pārskatu sagatavošanu Krievijas uzņēmumos. Kādi ir tā galvenie noteikumi? Kādas prasības šis normatīvais akts nosaka finanšu pārskatiem?
