Vides nodevas: tarifi, iekasēšanas kārtība. Ekoloģiskās maksas aprēķina veidlapa
Vides nodevas: tarifi, iekasēšanas kārtība. Ekoloģiskās maksas aprēķina veidlapa

Video: Vides nodevas: tarifi, iekasēšanas kārtība. Ekoloģiskās maksas aprēķina veidlapa

Video: Vides nodevas: tarifi, iekasēšanas kārtība. Ekoloģiskās maksas aprēķina veidlapa
Video: Jūs nekad nepelnīsit naudu ar pikapu. Kāpēc? Lielisks video par kravas automašīnu biznesu ASV 2024, Novembris
Anonim

Veicot darbības, kas kaitē dabai, Krievijā tiek iekasēta atlīdzība. Lai apstiprinātu šo noteikumu, tika pieņemts atbilstošs valdības dekrēts. Par noteiktu piesārņojumu tiek iekasēta vides nodeva.

vides maksas
vides maksas

Tiesību ietvars

Ar vides aizsardzību saistītie jautājumi ir reglamentēti federālajā likumā Nr.7. Īstenojot jebkuru saimniecisko darbību, tiek radīta negatīva ietekme uz dabu. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem šāda ietekme ir jākompensē. Saskaņā ar to tika pieņemts dekrēts par vides nodevas iekasēšanas kārtību. Tajā pašā dokumentā tika apstiprinātas atskaitījumu likmes. Kontrole pār likuma izpildi ir uzticēta Nodokļu un nodevu ministrijai.

Priekšmeti

Kas maksā vides nodevu? Ieturējumus veic ne visas uzņēmējdarbības vienības. Šāds pienākums uzlikts tikai tiem, kuri ar savu darbību nodara reālu kaitējumu dabai, strādājot valsts teritorijā. Tas var būt ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu uzņēmumi, individuālie uzņēmēji, iestādes. Vides nodevas likmju noteikšanas dokuments šīm personām ir obligāts neatkarīgi no to juridiskās formas un īpašumtiesību veida.

Par ko tiek veiktas iemaksas?

Vides nodevas samaksu veic:

  1. Piesārņojošu savienojumu emisijām atmosfērā no mobiliem un stacionāriem objektiem. Pēdējie ir katli, dīzeļdegvielas rūpnīcas, iekārtas un citi avoti. Visi subjekta vadītie transporta veidi (ūdens un gaisa kuģi, automašīnas) tiek uzskatīti par mobiliem.
  2. Piesārņojošo savienojumu novadīšana ūdenstilpēs. Šajā gadījumā runa ir, piemēram, par notekūdeņiem no automazgātavas.
  3. Augsnes un zemes dzīļu piesārņojums.
  4. Patēriņa un ražošanas atkritumu izvešana. Tas attiecas uz poligoniem un poligoniem.
  5. Cita negatīva ietekme. Piemēram, mašīnbūves rūpnīca rada pārmērīgu troksni, vibrāciju utt.
  6. vides nodevas aprēķina veidlapa
    vides nodevas aprēķina veidlapa

Atkritumu klases

Vides nodevas tarifu nosaka viņi paši. Aprēķins tiek veikts pēc īpaša kataloga, kurā visi atkritumi ir sistematizēti pēc agregāta, agregātstāvokļa, izcelsmes, ietekmes uz vidi līmeņa. Ir 5 atkritumu klases:

  • 1.klase - ļoti augstas bīstamības pakāpes vielas. Tie ietver, piemēram, dienasgaismas, dzīvsudraba spuldzes.
  • 2. klase - augsta apdraudējuma pakāpe. Tas ietver, piemēram, svina akumulatorus.
  • 3.klase – vidēji bīstamas vielas. Šajā kategorijā ietilpsteļļas filtri pēc treniņa.
  • 4. klase - mazbīstami savienojumi. Tajā ir iekļauti nešķiroti sadzīves atkritumi.
  • 5. klase - gandrīz nebīstamas vielas. Tajos ietilpst, piemēram, papīra atkritumi.

Jāpiebilst, ka visiem 1.-4.klases atkritumiem, ieskaitot, jābūt pasēm. Dokumentācijā norādītas vielu īpašības, iznīcināšanas kārtība, klase, uzņēmuma rekvizīti. Atkritumu pase jāsaskaņo ar Rosprirodnadzor nodaļu.

valdības noteikumu vides nodeva
valdības noteikumu vides nodeva

Īpaši atskaitījumi

Parasti atkritumi tiek ievietoti konteineros, kas uzstādīti objekta īpašnieka teritorijā. Pēc noteikta grafika šie konteineri tiek izvesti. Vides nodevas šajā gadījumā ir jāmaksā objekta īpašniekam. Šajā gadījumā ir viens brīdinājums. Piemēram, organizācija darbojas kā objekta īpašnieks, un atkritumus izved licencēts uzņēmums saskaņā ar līgumu. Taču attiecīgā līguma noslēgšana nenosaka vides nodevas moratoriju. Sastādot līgumu, jānorāda izvedamo atkritumu īpašnieks. Saskaņā ar Art. 4. federālā likuma Nr. 89 2. punkts, kas regulē patēriņa un ražošanas atkritumu jautājumu, atkritumu īpašumtiesības var tikt nodotas citai personai darījuma ietvaros (piemēram, pirkšana un pārdošana). Šajā gadījumā par atkritumu īpašnieku kļūst uzņēmums, kas tos izved. Šāds nosacījums ir jāparedz līgumā. Ja līgumā tas nav noteikts, tad vides nodevas kļūst par objekta īpašnieka atbildību. Tā irvietā saskaņā ar 1. panta 1. punktu. Iepriekš minētā likuma 4. Saskaņā ar tā noteikumiem īpašumtiesības uz radītajiem atkritumiem pieder to izejvielu, materiālu un citu vielu īpašniekam, kas radījuši šos atkritumus.

Nomas līgums

Apskatīsim piemēru. Izīrējot telpu, organizācija tajā uzradušos atkritumus izmet konteineros, ko nodrošina teritorijas īpašnieks. Tajā pašā laikā pēdējais noslēdza līgumu ar specializētu uzņēmumu par atkritumu izvešanu. Šādā situācijā svarīga būs korekta nomas līguma sastādīšana. Konteinerā iemesti īpašnieka īpašumā esošie atkritumi joprojām tiks uzskatīti par to ražotājfirmas īpašumu. Šajā gadījumā ir pienākums ieturēt vides nodevas no atkritumu radītāja. Taču nomas līgumā var noteikt, ka atkritumi, kas nonāk telpas/objekta īpašnieka teritorijā, attiecīgi pāriet viņa valdījumā. Tas nozīmē, ka viņš jau ieturēs vides nodevas. Ja šis nosacījums līgumā nav, tad saistības ir atkritumu radītājam, tas ir, īrniekam.

par vides nodevu noteikšanu
par vides nodevu noteikšanu

Izmešana

Tā ir iespēja pārstrādāt lietotu produktu, lai vēlāk to izmantotu citā ietilpībā. Veicot saimniecisko darbību atsevišķos uzņēmumos, rodas tādi atkritumi, kas jāiznīcina vai jālikvidē. Piemēram, pārtikas produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, izmanto kā barībulopkopību. Preču iznīcināšana ir nepieciešama, ja tās nav iespējams pārstrādāt. Šādi produkti ietver, piemēram, zāles.

Vides nodevas aprēķina veidlapa

Pastāv divi pamata tarifi maksājamo summu aprēķināšanai:

  • Ierobežojumos.
  • Apstiprināto ierobežojumu ietvaros.

Katru gadu federālais likums, kas regulē federālo budžetu, nosaka vides nodevas likmes, kurās ņemta vērā inflācija, līdz normatīvajiem atskaitījumiem. 2014. gadā tika piemērots korekcijas koeficients 2,33. Ieturējumu normām piemērots koeficients 1,89. Limitu pārsniegšanas gadījumā, kā arī par to neesamību tiek izmaksāta summa ar pieckāršu palielinājumu. Šajā noteikumā ir formulēta "Vides nodevas iekasēšanas kārtība" (5. punkts). Faktisko izplūdes, emisiju un atkritumu apglabāšanas pārsniegums, kas pārsniedz noteiktos ierobežojumus un standartus, darbojas kā pārsniegums.

Dekrēts par vides nodevas iekasēšanas kārtību
Dekrēts par vides nodevas iekasēšanas kārtību

Grāmatvedība

Atskaitījumi par negatīvo ietekmi uz vidi nedarbojas kā vides nodokļi. Grāmatvedībā šāda veida izdevumus atzīst saskaņā ar PBU 10/99 5. pantu kā daļu no parasto darbību veikšanas izmaksām. Pārdomām tiek izmantots konts 76, kurā tiek fiksēti norēķini ar dažādiem debitoriem un kreditoriem. Grāmatvedībā tiek izmantots šāds uzskaitījums: Db 26 "Vispārējie saimnieciskās darbības izdevumi" - Kd 76 "Norēķini ar dažādiem kreditoriem un debitoriem" - summa par negatīvuietekme uz vidi.

Nodokļu uzskaitē gan atskaitījumus ņem vērā materiālajos izdevumos ienākuma nodokļa samaksai. Noteikumi, saskaņā ar kuriem tas tiek veikts, ir paredzēti Art. 254, 1. punkts, apakšpunkts. 7 NK. Vides nodokļi tiek ņemti vērā tikai robežās un standartos. Ja tika veikti atskaitījumi par pārmērīgām izplūdēm, tie netiek iekļauti izdevumos. Nodokļu un nodevu ministrija šādu kārtību paredz uzņēmumiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļu sistēmu.

Atbildība

Ja likumā noteiktajos termiņos vides nodevas nav ieturētas, pārkāpējiem var tikt piemērotas administratīvās sankcijas. Tie ir paredzēti Art. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.41. Pārkāpuma gadījumā tiek pieņemts atbilstošs lēmums par naudas soda uzlikšanu. Summa par norādīto preci var būt:

  • Amatpersonām - no 3 līdz 6 tūkstošiem rubļu.
  • Juridiskām personām - no 50 līdz 100 tūkstošiem rubļu.
  • vides nodevas iekasēšanas kārtība
    vides nodevas iekasēšanas kārtība

Lēmumu par administratīvā soda piemērošanu var pieņemt ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Šis noteikums ir ietverts Art. 4.5, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.daļa. Piemēram, ja par 2012.gada 4.ceturksni netika veikti ieturējumi, tad saukšanas pie administratīvās atbildības periods beidzās 2014.gada 21.janvārī (maksājuma un aprēķina termiņš ir 2013.gada 20.janvāris). Līdz ar to pēc norādītā datuma no pārkāpēja neko nevar piedzīt. Izdotais akts par administratvo prkpumu, kas neatbilst noteiktajam termiam, varpārsūdzēja tiesā vai Rosprirodnadzor augstākā struktūrā.

Nespēja iesniegt dokumentus

Ja nodevas maksātājs aprēķinu neiesniedz laikā, viņš var tikt saukts pie atbildības saskaņā ar Art. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.1. Šajā gadījumā subjektam var tikt piemērots arī naudas sods. Tā vērtība:

  • Amatpersonām - no 2 līdz 5 tūkstošiem rubļu.
  • Juridiskām personām - no 20 līdz 200 tūkstošiem rubļu.

Pārmaksa

Ja tika ieturēta pārmērīga līdzekļu summa vai uzņēmumam nebija pienākums veikt maksājumus, bet tos veica, summu var atgriezt. Lai to izdarītu, ir jāiesniedz atjaunināti aprēķini. Tiem jāpievieno apliecinošie dokumenti. Šie papīri var būt kopijas līgumam ar specializētu atkritumu savākšanas uzņēmumu, kas paredz punktu par atkritumu īpašumtiesību nodošanu šai organizācijai. Tāpat kā apliecinošs dokuments var būt dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzeklis, par kuru tika samaksāta vides nodeva, ir bijis remontā.

vides nodevas samaksa
vides nodevas samaksa

Atskaitījumu nozīme

Visnegatīvākā ietekme uz vides stāvokli ir lauksaimniecības, transporta, ražošanas uzņēmumiem. To ietekme ir vērojama visās dabas apsaimniekošanas jomās. Šajos uzņēmumos izmantotie tehnoloģiskie procesi parasti ir saistīti ar piesārņojošo savienojumu nokļūšanu augsnē un ūdenstilpēs un toksisko gāzu nokļūšanu atmosfēras gaisā. Bez vides nodevu samaksas šādas rūpniecības iekārtas nevar veikt savujuridiska darbība. Šajā sakarā šādās situācijās nav jautājumu par maksājumu nepieciešamību, apjomu. Tomēr šie uzņēmumi nav vienīgie vides piesārņotāji. Tāpat vidi negatīvi ietekmē biroju uzņēmumi, kuriem pieder vai nomā aprīkojums, transports, telpas, bet kas nenodarbojas ar ražošanu. Tomēr tie rada arī atkritumus. Tas savukārt uzliek arī pienākumu maksāt vides nodevu.

Secinājums

Vides nodevas ieviešanai ir liela praktiska nozīme. Papildus tiešai naudas summu atskaitīšanai uzņēmumiem, īpaši tiem, kas nodarbojas ar lielajām rūpniecības nozarēm, ir ierobežota savas darbības vērienīga attīstība. Šīs robežas nosaka emisiju ierobežojumi un standarti. Ja tie nepastāvētu, vide jau sen būtu kritiskā stāvoklī. Īpaši svarīga šajā jomā ir to personu atbildība, kas pārkāpj noteiktās prasības. Šajā gadījumā administratīvais kodekss paredz naudas sodus. Vienlaikus sankcijas neatbrīvo pārkāpēju no pienākuma samaksāt noteiktās summas. Savlaicīga ziņošanas dokumentācijas iesniegšana ļauj pilnvarotajām iestādēm savlaicīgi ievadīt informāciju attiecīgajos reģistros un uzraudzīt vides stāvokli.

Ieteicams: