Atkritumu izvešana – kas tas ir?

2025 Autors: Howard Calhoun | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2025-01-24 13:20

Atkritumu apglabāšana ir atkritumu izejmateriālu uzglabāšana un apglabāšana īpašās vietās vai īpašās iekārtās. Pēdējie ietver poligonus, kompleksus, zemes dzīļu zemes gabalus, būves utt. To izmantošana jāsaņem kompetentajai izpildinstitūcijai. Daži uzņēmumi veic atkritumu apglabāšanu un neitralizāciju. Šī darbība ir licencēta.

Krātuves funkcijas

Atkritumu izvešana ir diezgan specifiska darbība. Atkritumu materiālu uzglabāšana var būt ilgstoša vai īslaicīga. Pēdējā gadījumā mēs runājam par izvietošanu uz laiku līdz 11 mēnešiem. Šo darbību sauc par uzkrāšanos. Ja uzglabāšana tiek veikta uz laiku, kas pārsniedz noteikto, tad viņi runā par atkritumu uzglabāšanu. Atkritumi, kas nav pakļauti turpmākai apglabāšanai, tiek apglabāti. To veic īpašās uzglabāšanas telpās, kas novērš kaitīgu savienojumu iekļūšanu vidē.

Licencēšanas līdzekļi

Tiesību akti nosaka obligātulicences saņemšana atkritumu izvešanai. Šī atļauja tiek izsniegta konkrētiem atkritumu izejvielu veidiem. Licence, kas saņemta līdz 07.01.2015., ir derīga līdz 01.01.2019. Izmantoto izejvielu saraksts, ar kurām uzņēmums plāno strādāt, ir norādīts licences pielikumā. Sarakstā neiekļauto atkritumu apglabāšana tiek uzskatīta par nelikumīgu. Atkritumu materiālu uzglabāšanas darbībām tiek piemērota maksa par ietekmi uz vidi. Izņēmums ir paredzēts nekaitīgu atkritumu likvidēšanas gadījumiem. Negatīvās ietekmes uz dabu neesamība jāapstiprina ar vides stāvokļa monitoringa rezultātiem.

Dokumenti licencei

Ir standarta dokumentu saraksts, kas nepieciešami, lai saņemtu atļauju atkritumu apglabāšanai. Tas ir:

1. Sastāva dokumentācija.
2. Iekārtas, aprīkojuma un atkritumu materiālu titulpapīri.

Turklāt jums ir jānorāda papildu:

1. Akts, kas apstiprina poligona nodošanu ekspluatācijā.
2. Storage Project.
3. Dokuments, kas apliecina radiācijas monitoringa būtību un sertifikāts ar verifikācijas atzīmi.
4. Līgums ar attiecīgo organizāciju par avārijas seku likvidēšanu.
5. Radiācijas kontroles programma.
6. Uzņēmuma atbildīgā darbinieka speciālās apmācības sertifikāts.
7. Protokols sastādīts, balstoties uz jautājumu par objekta atrašanās vietu notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātiemneitralizācija.
8. IVN sadaļa uzglabāšanas zonai.
9. Pozitīvs Valsts ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.
10. Sanitārās aizsardzības zonas projekts.
11. Sanitāri epidemioloģiskās stacijas noslēgums. Tam ir jābūt pozitīvam.
12. Projekts maksimāli pieļaujamām emisijām atkritumu apglabāšanas vietā.
13. Atļauja izgāzt izlietotās izejvielas.
14. Dokumenti, kas nosaka atkritumu rašanās standartus un ierobežojumus atkritumu apglabāšanai.

Prasības objektiem

Ražošanas un patēriņa atkritumu apglabāšana ir diezgan stingri valsts kontrolēta darbība. Šajā sakarā tiesību akti nosaka prasības objektiem, kur tiek uzglabātas atkritumu izejvielas. Galvenās receptes ir atklātas Federālā likuma Nr. 89 12. pantā un SanPiN 2.17.1322-03. Objekti, kuros tiks izvietoti ražošanas un patēriņa atkritumi, jānosaka, pamatojoties uz hidroloģiskiem, ģeoloģiskiem un citiem īpašiem pētījumiem saskaņā ar likumā noteiktajiem noteikumiem. Objektu teritorijās un izejvielu ietekmes uz vidi robežās īpašniekiem, attiecīgo kompleksu atbildīgajām personām ir jāuzrauga dabas stāvoklis. Pēc objektu izmantošanas pabeigšanas šīm iestādēm ir jāveic kontroles pārbaude un jāveic pasākumi, lai atjaunotu traucētās vietas.

Aizliegumi

Izlietoto materiālu iznīcināšana nav atļauta:

• inapdzīvotās vietās, kūrortos, mežos, iedzīvotāju ārstniecības un rehabilitācijas vietās, ūdens aizsardzības zonās, ūdens savākšanas vietu robežās, pazemes objektos ar ūdeni, ko izmanto sadzīves vajadzībām un dzeršanai;
• vietās, kur atrodas derīgie izrakteņi, ieguves darbi, ja pastāv šo teritoriju piesārņojuma risks;
• satur otrreizējai pārstrādei noderīgas lietas.

Likumdošana aizliedz arī izmantot cietos sadzīves atkritumus karjeru un zemju rekultivācijai. Darbu likvidēšanas, iežogojuma un pārseguma procesā var izmantot 4. un 5. klases melno metālu ieguves materiālus.

SanPiN

Šis dokuments paredz vairāk prasību nekā iepriekš minētais federālais likums. Atkritumu apglabāšanas pazīmes saskaņā ar SanPiN ir atkarīgas no to bīstamības klases:

• 1 klase – konteineros, mucās, cisternās.
• 2 kl. – plastmasas maisiņos, polietilēna maisiņos.
• 3 klase – tekstila, papīra, kokvilnas maisiņos.
• 4 kl. - krastmala.

Atsevišķa SanPiN sadaļa ir veltīta prasībām tieši naktsmītnēm. Daļēji tos dublē federālā likuma Nr.89 noteikumi. Atkritumu apglabāšanas projekts tiek veidots uzglabāšanas vietas plānošanas stadijā. Teritorijas platība ir noteikta, ņemot vērā tās izmantošanas iespēju 25 litriem. Objekts jāizvēlas ārpus apvidus, pilsētnieku atpūtas vieta.

Noliktavas metodes

Izlietoto izejvielu uzglabāšanu var veikt:

1. Lietumu kaudzes.
2. Terrases.
3. Biksēs.
4. Gultas.
5. Tranšejās.
6. Konteineros.
7. Tvertnēs.
8. Kartītēs.
9. Diski.
10. Platformās.

Objekti tiek ievadīti atkritumu apglabāšanas reģistrā (GRRO). Materiālus aizliegts uzglabāt vietās, kas tajā nav norādītas.

Atļaujas saņemšanas termiņš

Materiālu ievietošanas licences izsniegšana prasa ilgāku laiku nekā transportēšana un savākšana. Ja runājam par situāciju, kad interesentam ir visi nepieciešamie dokumenti no iepriekš minētā saraksta, tad kopējais atļaujas saņemšanas termiņš būs aptuveni 5,5 mēneši. Reģistrācija ietver pamatojuma sagatavošanu, saskaņošanu trīs kompetentajās iestādēs un divas pārbaudes. Taču jāņem vērā, ka dokumenta izsniegšana praksē tiek veikta uz ilgāku laiku. Ja ieinteresētajai personai nav ĪAD un maksimāli pieļaujamo emisiju projektu, reģistrācija tiks atlikta uz slēdzienu par šiem dokumentiem iegūšanas laiku. Piemēram, saskaņā ar pēdējo aktu tas tiek izdots 5 mēnešu laikā. Ar vienlaicīgu dizainu jūs varat satikt apmēram 6-7 mēnešus. Taču šajā gadījumā būs jāpiesaista papildu speciālisti. Ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana prasīs vismaz 3 mēnešus. Rezultātā pusotrs gads šķiet visreālākais periods. Tajā pašā laikā projektēšanā iesaistītajiem speciālistiem jābūt skaidram grafikam.

Atkritumu izvešanas noteikumu projekts

Lai novērstu negatīvuietekme uz vidi iedzīvotāju un juridisko personu, dabas resursu lietotāju saimnieciskās vai citas darbības gaitā, ir noteiktas pieļaujamās ietekmes uz vidi robežas. Tie ietver atkritumu rašanās standartus un atkritumu apglabāšanas ierobežojumus (NOOLR). To pārsniegšanas gadījumā saimnieciskās un citas darbības subjekti nes atbildību, kas noteikta likumdošanā. Parasti noteikumu projektus apstiprina uz laiku līdz 5 gadiem. Tajā pašā laikā uzņēmumi apliecina procesa un uzņēmumu izmantoto izejvielu nemainīgumu. Tas tiek darīts, sagatavojot ziņojumu. Šis dokuments ir iesniegts Rosprirodnadzor teritoriālajām nodaļām. Ja projekts tika izstrādāts, ņemot vērā noteiktās prasības, tad tajā būs standarti, kas ir pēc iespējas tuvāki reālajam stāvoklim. Tikmēr speciālisti nereti pieļauj kļūdas, izmantojot aprēķinu metodi. Rezultātā uzņēmuma pirmajā darbības gadā projekta ietvaros atklājas noteikto standartu pārsniegumi.

Problēmu risināšana

Dabas resursu lietotāji labi apzinās, kas viņus apdraud standartu neesamība. Aprēķinot ceturkšņa maksājumu par negatīvo ietekmi uz dabu, summa tiks būtiski palielināta. Tas saistīts ar to, ka limitu pārsniegšanas gadījumā normatīvie akti nosaka pieaugošus atkritumu apglabāšanas koeficientus. 2016. gads bija īpaši nozīmīgs attiecībā uz dabas resursu lietotāju atbildības saukšanu šādā veidā. Ir vērts atzīmēt vēl vienusvarīga nianse, kas saistīta ar aprēķiniem. Palielinoši koeficienti atkritumu apglabāšanai tiek piemēroti arī gadījumā, ja NOLR plāns izstrādāts atbilstoši prasībām, noteikti nepieciešamie rādītāji, bet aktuālajā periodā radīts un uzglabāts vairāk atkritumu izejvielu, nekā noteikts dokumentos.

Terminoloģija

Atkritumu izejvielu apglabāšanas limits ir maksimāli pieļaujamais noteikta veida atkritumu apjoms, ko noteiktā veidā atļauts glabāt noteiktā laika periodā specializētajos objektos. To aprēķinot, tiek ņemta vērā ekoloģiskā situācija teritorijā. Atkritumu rašanās standarts ir noteikta veida atkritummateriāla noteiktais apjoms ražošanas vienības ražošanā.

Jēdzienu konkretizācija

Izvietošanas limits, ņemot vērā augstāk minēto informāciju, ir maksimālais atkritumu daudzums, ko uzņēmumam ir tiesības uzkrāt, lai tos tālāk nodotu licencētā vietā ilgstošai uzglabāšanai vai apglabāšanai. To nosaka atbilstoši piedziņu jaudai un uzglabāšanas termiņam pirms transportēšanas uz utilizācijas vietu. Tomēr šī pieeja diezgan neskaidra jēdziena definīcijai nebūt nav vienīgā. Saskaņā ar citu viedokli tiek uzskatīts, ka šis termins attiecas tikai uz atkritumu materiālu uzglabāšanu/iznīcināšanu īpašās iekārtās un neietver jēdzienu par noliktavu uzņēmuma teritorijā. Definīciju specifikāciju var atrast Kārtībā, ko apstiprinājusiDabas resursu ministrijas 2010.gada rīkojumu Nr.50. Tajā konkrēti norādīts, ka atkritumu izejvielu veidošanās standarti tiek izmantoti to paredzamā daudzuma noteikšanai, ņemot vērā plānotos saražotās produkcijas apjoma rādītājus, veiktajiem darbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem. Tāda pati kārtība nosaka, ka NOLR izstrādes un apstiprināšanas noteikumi nosaka prasības dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai, lai noteiktu maksimāli pieļaujamos konkrēta veida materiālu daudzumus, ko nosūta attiecīgajiem objektiem, ņemot vērā vides situāciju zeme. Šī definīcija ir identiska formulējumam, kas ietverts Federālajā likumā Nr. 89. Saskaņā ar to standartu plāns nosaka tikai apglabāšanas ierobežojumu, bet ne atkritumu rašanās rādītājus. Deklarēto parametru pārkāpšanu kontroles iestādes pielīdzina administratīvajam pārkāpumam. Attiecīgi atbildība iestājas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.